Septembra vidū sāksies sākotnējā sabiedriskā apspriešana izstrādātajām trim jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta «Rail Baltica» trases alternatīvām jeb jauniem trases novietojumiem Latvijas teritorijā, informēja pasākuma organizatori.
«Rail Baltica» trases papildu alternatīvu sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiks Salacgrīvas kultūras namā 16.septembrī plkst.17 un Mārupes Mūzikas un mākslas skolā, Jaunmārupē, 17.septembrī plkst.19.
«RB Latvija» telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidro, ka sākotnējā sabiedriskā apspriešana Mārupē un Salacgrīvā notiks tikai par šīm «Rail Baltica» trases papildu alternatīvām. Pēc apspriedes šīs alternatīvas tiks iekļautas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā kā viena no ziņojuma sastāvdaļām. Savukārt oktobrī un novembrī notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksmes 15 Latvijas novados, kurās iedzīvotāji tiks iepazīstināti jau ar detalizētās izpētes rezultātiem un trases novietojuma iespējām. IVN ietvaros tiks precizēta un noteikta dzelzceļa infrastruktūras līnijas «Rail Baltica» atrašanās vieta.
Risinājumu meklējumos esot jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori, tāpēc Latvijas teritorijā vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, ir izstrādātas trīs «Rail Baltica» trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Kopumā tie esot vērsti, lai mazāk skartu dzīvojamās teritorijas un veidotu mazāku ietekmi uz dabas teritorijām, skaidro «RB Latvija».
Pirmā alternatīvā «Rail Baltica» posma Mārupes novadā garums ir 12,4 kilometri, un tas nodrošina, ka netiek skarts Vētras ciems un dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 jeb Rīgas apvedceļu jau no autoceļu A5 un P132 jeb reģionā no ceļa Rīga-Jaunmārupe mezgla. Pirms autoceļu A5 un P132 mezgla «Rail Baltica» šķērso lauksaimniecības teritorijas un meža zemes.
Otra alternatīva ir «Rail Baltica» posms Salacgrīvas novada Liepupes pagastā. Šīs trases garums ir 12,9 kilometri un tā ir iet pa meža zemēm, skarot mazāk dzīvojamo teritoriju, kā arī mazāk ietekmē esošo transporta infrastruktūru, šķērsojot tikai vienu pašvaldības autoceļu. Alternatīvā trase šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu. Dabas liegums «Vidzemes akmeņainā jūrmala» atrodas apmēram trīs kilometrus uz rietumiem, dabas liegums «Dziļezers un Riebezers» atrodas apmēram trīs kilometrus uz dienvidaustrumiem no tās un dabas liegums «Vitrupes ieleja»- apmēram astoņus kilometrus uz ziemeļiem.
Trešā alternatīva ir «Rail Baltica» posms Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā un Limbažu novada Viļķenes pagastā. Šīs trases garums ir 20,9 kilometri. Tā neskar esošo apbūvi ap Tallinas šoseju, apiet Svētciemu, iet pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu. Šī alternatīva šķērso «Natura 2000» dabas liegumu «Vitrupes ieleja», kā arī šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Apmēram trīs kilometrus uz rietumiem no tās atrodas dabas liegums «Vidzemes akmeņainā jūrmala».
Jau ziņots, ka vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki - pilnsabiedrības «RB Latvija» eksperti -, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus «Rail Baltica» trases labākam novietojumam valsts teritorijā. Pēc «Rail Baltica» trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas.
Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, ir izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas, no kurām viena ir Mārupes novadā un divas skar Salacgrīvas un Limbažu novadus.
Visu trīs alternatīvu izpēte veikta 300 metru platā dzelzceļa koridorā, bet zināms, ka faktiskajam koridoram būs nepieciešama 40 līdz 60 metru plata josla.
Informācija par «Rail Baltica» alternatīvām ir pieejama «http://railbaltica.info/informacija/ietekmes-uz-vidi-novertejums/».
Informācija par trīs alternatīvo trašu sākotnējo sabiedrisko apspriešanu lasāma «http://railbaltica.info/sabiedriskā».
Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
«Rail Baltica» projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA norādīja «Rail Baltica» projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» - valdes loceklis Edvīns Bērziņš. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
