Ar nepatīkamu pārsteigumu nesen saskāries kāds portāla TVNET lasītājs. Viņš iegādājies dzīvokli, bet izrādījies, ka tajā jau reģistrētas vairākas firmas. Uzņēmumu reģistrā skaidroja - ja dzīvokļa īpašumam ir mainījies īpašnieks, kas nepiekrīt firmas juridiskās adreses esamībai savā īpašumā, tad uzņēmuma valdei nav tiesiska pamata tur atrasties.
Sākumā nezināja, ka dzīvoklī reģistrētas firmas
TVNET lasītājs pastāstīja, ka nesen iegādājies dzīvokli kādā Rīgas daudzstāvu ēkā. Ierakstot dzīvokļa adresi interneta meklētājā,
vīrietis redzējis, ka dzīvoklī reģistrētas vairākas juridiskās firmas.
«Vai man kā jaunajam dzīvokļa īpašniekam ir kādas iespējas panākt, lai dzīvoklī iepriekš reģistrētās firmas tiek izrakstītas? Ja jā, tad kā man jārīkojas?
Vai firmu reģistrācija manā dzīvoklī uzliek man kādus pienākumus un saistības?» lasītājs jautāja un piebilda, ka
regulāri savā pasta kastītē atrod firmām reģistrētus sūtījumus, kaut arī neviens no firmas darbiniekiem viņa mājā nestrādā un nav redzēts.
Jāraksta iesniegums UR
Uzņēmumu reģistra (UR) sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Ivdra TVNET skaidroja - gadījumā, ja kapitālsabiedrības valdei nav tiesiska pamata atrasties un tā neatrodas komercreģistrā reģistrētajā juridiskajā adresē,
personai ir tiesības vērsties UR ar iesniegumu par to, ka valde neatrodas tās norādītajā juridiskajā adresē.
Ievērojot iesniegumā izteikto lūgumu, UR nosūta sabiedrībai brīdinājuma vēstuli par dokumentu iesniegšanu, kurā sabiedrība tiek aicināta iesniegt paskaidrojumu par tās nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai.
Ja firma neizpildīs brīdinājuma vēstulē izteikto aicinājumu, tas var būt par pamatu, lai UR celtu tiesā prasību par sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz Komerclikuma 314.panta trešo daļu. Arī personai, kuras tiesības ir aizskartas, ir tiesības celt prasību tiesā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, ja valde neatrodas tās norādītajā juridiskajā adresē un valde normatīvajos aktos noteiktajā termiņā UR neiesniedz pieteikumu par izmaiņām sabiedrības juridiskajā adresē.
Attiecībā uz dzīvokļa jaunā īpašnieka pienākumiem un saistībām UR savas kompetences ietvaros norāda, ka
kapitālsabiedrības juridiskās adreses esamība dzīvokļa īpašumā tās īpašniekam neuzliek papildu pienākumus.
Tomēr īpašniekam jārēķinās ar kapitālsabiedrībai adresētas korespondences saņemšanu.
Lai ierakstītu komercreģistrā sabiedrības juridisko adresi, attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekiem ir jāsniedz rakstveida atļauja sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai.
Ja dzīvokļa īpašumam ir mainījies īpašnieks, kas nepiekrīt sabiedrības juridiskās adreses esamībai savā īpašumā, tad sabiedrības valdei nav tiesiska pamata atrasties attiecīgajā īpašumā.
Šādā gadījumā sabiedrībai ir pienākums saņemt atļauju no jaunā īpašnieka vai arī iesniegt pieteikumu UR par juridiskās adreses maiņu.
Var vērsties UR un VID
Savukārt zvērinātu advokātu biroja «Rasa & Ešenvalds» zvērināts advokāts, partneris Jānis Ešenvalds TVNET skaidroja - lai komercsabiedrība varētu reģistrēt kādā nekustamajā īpašumā savu juridisko adresi, tai ir jāvēršas Uzņēmumu reģistrā ar pieteikumu, iesniedzot arī attiecīgā mājokļa īpašnieka piekrišanu. UR izskata iesniegtos dokumentus un pieņem attiecīgu lēmumu. Nekustamā īpašuma īpašnieka maiņa nav pamats anulēt iepriekšējā īpašnieka sniegto piekrišanu. Turklāt jaunajam īpašniekam nav iespējams pašam vērsties Uzņēmumu reģistrā (UR) un pieprasīt juridiskās adreses ieraksta grozīšanu, šādu lūgumu iesniegt ir iespējams tikai konkrētajai komercsabiedrībai.
Tādēļ sākotnēji būtu ieteicams sazināties ar šīs komercsabiedrības amatpersonām,
ja ir pieejama to kontaktinformācija, un lūgt reģistrēt citu juridisko adresi komercreģistrā.
Tāpat jaunais īpašnieks var vērsties ar iesniegumu pie UR galvenā valsts notāra, lūdzot izvērtēt sākotnēji pieņemto lēmumu par juridiskās adreses reģistrēšanu, tostarp vai patiešām ir tikusi saņemta mājokļa iepriekšējā īpašnieka pašrocīgi parakstīta piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai. Tomēr vēršanās UR var nebūt pietiekami efektīvs veids, kā panākt juridiskās adreses ieraksta komercreģistrā dzēšanu (grozīšanu), jo saskaņā ar UR likumu UR kompetencē neietilpst faktisko apstākļu pārbaude saistībā ar lēmuma par komercsabiedrību pieņemšanu. UR valsts notārs pārbauda tikai to, vai ir iesniegti nepieciešamie dokumenti, vai to prasības atbilst normatīvajiem aktiem. Gadījumā, ja juridiskās adreses sākotnējai reģistrācijai ir bijis tiesisks pamats, tas ir, ir tikuši iesniegti nepieciešamie dokumenti un saņemta nekustamā īpašuma iepriekšējā īpašnieka piekrišana, UR nebūs pamata atcelt jau pieņemto lēmumu attiecībā uz juridiskās adreses reģistrāciju.
To, vai kāda komercsabiedrība faktiski ir sasniedzama tās juridiskajā adresē, kontrolē Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks var informēt VID par to, ka attiecīgā komercsabiedrība faktiski neatrodas tās reģistrētajā adresē,
un VID saskaņā ar likumu «Par nodokļiem un nodevām» var veikt pārbaudi. Gadījumā, ja pēc VID paziņojuma par pārbaudes veikšanu komercsabiedrība atkārtoti gada laikā nav sasniedzama juridiskajā adresē, VID var apturēt komercsabiedrības saimniecisko darbību. Turpmākās sekas varētu būt vai nu komercsabiedrības darbības izbeigšana, vai arī juridiskās adreses maiņa pēc pašas komercsabiedrības iniciatīvas. Tiesa, šādā situācijā jārēķinās, ka VID var apturēt komercsabiedrības saimniecisko darbību ne agrāk kā pēc viena gada no paziņojuma nosūtīšanas dienas.
Prasības iesniegšana tiesā
Visefektīvākais, taču resursu ziņā arī komplicētākais līdzeklis, lai panāktu komercsabiedrības reģistrētās juridiskās adreses maiņu, ir prasības iesniegšana vispārējās jurisdikcijas tiesā, lūdzot uzlikt komercsabiedrībai par pienākumu pieteikt izmaiņas komercreģistrā attiecībā uz tās juridisko adresi, proti, lūgt UR dzēst līdzšinējo adreses ierakstu un veikt ierakstu par komercsabiedrības jauno juridisko adresi (nav iespējams līdzšinējās juridiskās adreses ierakstu komercreģistrā izdzēst, vienlaikus neveicot jaunu ierakstu par komercsabiedrības jauno juridisko adresi). Advokāts arī norādīja, ka
jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam nav pienākumu saistībā ar kādas komercsabiedrības reģistrēto juridisko adresi viņa mājoklī.
Starp komercsabiedrību un jauno īpašnieku nav noslēgta vienošanās, kas varētu būt šādu saistību pamatā, un arī normatīvie akti šādas saistības neparedz. Tomēr jāņem vērā, ka īpašniekam nav tiesību atvērt komercsabiedrības korespondenci, jo korespondences noslēpumu aizsargā Latvijas Republikas Satversme.
Nekustamā īpašuma pirkuma līguma sagatavošanu ir ieteicams uzticēt profesionālam juristam. Tādā gadījumā ir iespējams līgumā paredzēt pienākumu iepriekšējam īpašniekam nodrošināt nekustamajā īpašumā reģistrētās juridiskās adreses dzēšanu un nodot nekustamo īpašumu bez jebkādiem apgrūtinājumiem tā jaunajam saimniekam.
