Straujuma: FM kopā ar sociālajiem partneriem nākamgad izstrādās ilgtermiņa nodokļu politiku

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Nākamā gada pirmajā pusgadā Finanšu ministrija (FM) kopā ar sociālajiem partneriem uzsāks ilgtermiņa nodokļa politikas izstrādi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «1 pret 1» sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Premjere sacīja, ka «aiznākošajam gadam paliek tā pati sistēma, kas nākošajam gadam». Savukārt turpmākiem gadiem tiks izstrādāta minētā ilgtermiņa nodokļu politika. Valdības deklarācija paredz izstrādāt šādu plānu līdz 2016.gada beigām, teica premjere. Ir jāsaprot, kas notiks piecus, sešus gadus uz priekšu, viņa sacīja.

Vaicāta, kādēļ valdība nākamgad neizpildīs visu, kas tika solīts, Straujuma sacīja, ka ne vienmēr var paredzēt situācijas attīstību, minot, ka šogad daudzus notikumus pasaulē un Eiropā nebija iespējams paredzēt, piemēram, krīzi Grieķijā.

Tai pat laikā, jautāta, kā tad FM kopā ar sociālajiem partneriem spēs prognozēt situāciju piecu un sešu gadu tālā nākotnē, premjere atbildēja, ka «vairāk vai mazāk prognozes vienmēr notiek».

Savukārt, runājot par sociālajām iemaksām, Straujuma norādīja, ka ar to samazināšanu ievērota piesardzība, jo daļu no tām, iespējams, varētu novirzīt veselības apdrošināšanas izveidei.

Premjere norādīja, ka šis vēl ir neizdiskutēts un «ļoti zaļš» priekšlikums. Tomēr, ja tas tāds tiktu ieviests, tad ne ātrāk par 2018.gadu. Tas ir ceļš, kādā varētu palielināt veselības nozares finansējumu, līdz ar to arī palielināt atbalstu pensionāriem, norādīja premjerministre.

Ierosinājums gan nav pavisam jauns. Kā ziņots, 2014.gada septembrī veselības nozares darba grupa deputātes Ilzes Viņķeles (V) vadībā nāca klajā ar piedāvājumu no 2015.gada veselības aprūpi finansēt no diviem avotiem - valsts budžeta un iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Darba grupas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredzēja, ka lielākā daļa finansējuma gan ir no valsts budžeta.

Priekšlikumu atbalstīja arī Veselības nozares stratēģiskās padome.

Ja šādu modeli atbalstītu gan nozare, gan politiķi, jau 2015.gadā veselības aprūpei varētu novirzīt pusprocentu no sociālajām iemaksām, bet trīs līdz četru gadu laikā būtu jāvirzās uz 2,5%-3%, toreiz sacīja Viņķele. Tika aprēķināts, ka 2015.gadā šāda modeļa ieviešana veselības aprūpes budžetu papildinātu par aptuveni 31 miljonu eiro, bet četru gadu laikā tie būtu 160 miljoni eiro. Tika minēts, ka cilvēkiem nodokļu slogs nepieaugs, bet augs pakalpojumu kvalitāte.

Finanšu ministrija toreiz skaidroja, ka ierosinājums finansēt veselības aprūpi arī no sociālā budžeta ir radikāls un drosmīgs, kas prasa rūpīgu izvērtējumu un analīzi.

Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja, ka veselības finansēšana no sociālā budžeta graus stabilu un sakārtotu sistēmu, kas ir paredzēta citiem mērķiem.

Ministrs norādīja, ka kategoriski iebilst pret sociālo iemaksu daļas novirzīšanas veselības nozarei. Viņš pat izteicās, ka par šo naudu varētu nekavējoties atļauties indeksēt pensijas, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan 50% no vidējās iemaksu algas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu