Šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada otro ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 2,7% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Otrajā ceturksnī IKP gada griezumā audzis par 2,7%
Šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1,2%.
Otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,2 miljardi eiro.
Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni pērn, apstrādes rūpniecības nozares temps pieauga par 6,2%, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 40%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 6% un mēbeļu ražošanā - par 15%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam nemetālisko minerālu ražošanā par 10%, pārtikas produktu ražošanā - par 7% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 4%.
Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 3,4%. Kritums vērojams abos lielākajos segmentos: nedzīvojamo un dzīvojamo ēku celtniecībā attiecīgi par 10% un 17%. Pieaugums bija inženierbūvju celtniecībā - par 7%, tai skaitā autoceļu, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā - par 13% un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā - par 2%.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi - par 11%. Par 1% pieauga pārtikas un par 8% - nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība ir kritusies par 3%.
Transporta nozarē samazinājumu par 12% uzrādīja uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, bet pieaugumu par 3% pasažieru pārvadājumi un par 2% - kravu apgrozība.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi tika sniegti attiecīgi par 14% un 5% vairāk.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājās par 7%, tajā skaitā azartspēļu nozarē - pieaugums par 17%. Kritums par 7% novērojams sporta nodarbībās.
Šogad otrajā ceturksnī gada griezumā privātais galapatēriņš faktiskajās cenās pieauga par 4%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 6%, atpūtai un kultūrai - par 12% un mājokļa uzturēšanas izdevumi - par 1%. Izdevumi pārtikas iegādei saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga transportam par 6%, atpūtai un kultūrai - par 10%, pārtikai - par 1%, bet mājokļa uzturēšanai samazinājās par 2%.
Valdības galapatēriņš faktiskajās cenās palielinājās par 6%, bet salīdzināmajās cenās - par 3%.
Bruto pamatkapitāla veidošana faktiskajās cenās palielinājās par 5%, bet salīdzināmajās cenās - par 3%. Nefinanšu investīcijas par 3% palielinājās transporta un uzglabāšanas nozarē un par 21% - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē. Kritums nefinanšu investīciju apjomos vērojams valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātā sociālā apdrošināšanas nozarē (par 15%) un apstrādes rūpniecībā (par 6%).
Preču eksports faktiskajās cenās palielinājās par 4%, bet salīdzināmajās cenās - par 1%. Pakalpojumu eksports gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās pieauga par 4%.
Preču importa apjomi gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās palielinājās par 1%. Pakalpojumu imports faktiskajās cenās pieauga par 8% (salīdzināmajās cenās kritums par 2%).
CSP ātrais novērtējums rādīja, ka šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem audzis par 2,6%, bet pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem IKP palielinājies par 2,7%. Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, IKP apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem palielinājies par 1,2%.
Kā ziņots, Finanšu ministrija 2015.gadam prognozējusi 2,1% IKP pieaugumu.