Pirmais vilciens pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju «Rail Baltica» no Polijas ceturtdien ierodas Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā, paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija «Lietuvos geležinkeliai».
Kauņā pa «Rail Baltica» ierodas pirmais vilciens no Polijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasažieru vidū ir arī «Rail Baltica» projekta koordinatore Eiropas Savienībā Ketrīna Trautmanem, kas novērtēts Lietuvas un Polijas infrastruktūru. Vilcienā atrodas arī Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas transporta sektora amatpersonas.
Brauciena laikā tiek runāts par «Rail Baltica» projekta īstenošanas gaitu un iespējām attīstīt ātrvilciena līniju no Kauņas līdz Tallinai, norādīja «Lietuvos geležinkeliai».
Pie "Rail Baltica posma no Lietuvas robežas ar Poliju līdz Kauņai "darbs ir pilnībā pabeigts un tagad daži mēneši ir atvēlēti , lai novērstu visus iespējamos defektus", aģentūrai BNS sacīja "Lietuvos geležinkeliai" preses pārstāvis Vidmands Guds.
Iepriekšējo reizi vilciens ar pasažieriem no Polijas ieradās Lietuvā 1939.gada augustā.
Lietuva plāno «Rail Baltica» maršrutu no Kauņas turpināt līdz robežai ar Latviju. Eiropas Komisija šim mērķim piešķirs 106 miljonus eiro, bet nesniegs finansējumu signālu sistēmas izveidei «Rail Baltica» maršruta posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.
«Lietuvos geležinkeliai» «Rail Baltica» projekta direktorāta pārstāvis Doms Jurevičs aģentūrai BNS atzina, ka bez 75 miljonu eiro līdzfinansējuma no Eiropas Savienības signalizēšanas sistēmai, kas nepieciešama, lai vilcieni varētu braukt ar ātrumu līdz 160 kilometriem stundā, projektu īstenot nevarēs.
Jurevičs stāstīja, ka bez signalizēšanas sistēmas vilcieniem pie pārbrauktuvēm būs jāsamazina ātrums, kas samazinās vidējo pārvietošanās ātrumu maršrutā.
Viņš norādīja, ka Lietuva un Polija runā par plāniem nākamgad sākt pasažieru vilcienu apkalpošanu starp Kauņu un Poliju.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta «Connecting Europe Facility» (CEF) Koordinācijas komiteja jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma «RB Rail» pieteiktajai «Rail Baltica II» pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējā attiecināmās izmaksas pirmajai «Rail Baltica II» kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.
«Rail Baltica II» projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.