Vairāk nekā puse labības ražas Latvijā ir novākta, taču ierobežoto elevatoru jaudu dēļ vietām ir problēmas ar graudu pieņemšanu, aģentūrai BNS atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Vairāk nekā puse labības novākta; ir problēmas ar graudu pieņemšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS sacīja, ka ražas novākšanai ir labvēlīgi laika apstākļi un tā straujos tempos rit uz priekšu. "[Ražas] novākšanas tempi šobrīd ir ļoti augsti un puse ražas noteikti jau ir novākta, sacīja Jansons, piebilstot, ka ir grūti pateikt, cik ilgā laikā ražu izdosies novākt, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp laika apstākļiem un elevatoru jaudām. Viņš arī piebilda, ka kopumā šogad ir labas graudu ražas, taču nav tik laba kvalitāte, kā bija cerēts.
Viņš pastāstīja, ka lauksaimniekiem ir problēmas ar graudu izvietošanu un loģistiku - ražas novākšanas temps stipri pārsniedz elevatora jaudas. «Kopīgi ar zemniekiem situāciju risinām. Veicam graudu transportēšanu uz ostām un pircējiem, lēnām atbrīvojam elevatoru, bet tas vienalga ir par maz, līdz ar to zemniekiem nākas strādāt ar pārtraukumiem,» sacīja Jansons. VAKS valdes priekšsēdētājs arī atzina, ka nepietiekamo graudu pieņemšanas jaudu dēļ daļa ražas tiek sabērta uz lauka, taču tā kā ir sauss, graudi nebojājas un tos plānots savākt vēlāk.
Jansons arī atzīmēja, ka zemnieki šogad vēlu iesēja ziemas rapsi un graudaugu sējas darbiem pašlaik nav labvēlīgs sausums. «Graudaugu sēja vēl ir priekšā, tur pat nav sākušies termiņi, vēl ir laiks, bet, ja nebūs lietus, tā būs problēma - ar aršanu šobrīd ir grūti, zeme ir pārāk izkaltusi,» sacīja Jansons, piebilstot, ka Vidzemē šobrīd ir pārāk liels sausums.
Zemnieku saimniecības «Ezergaiļi» saimnieks Dzintars Erdmanis norādīja, ka Kurzemes pusē 90% ziemāju ir novākti un ir jānovāc vēl daļa vasarāju. «Ir iesākta vasarāju kulšana, viena daļa ir gatavi, viena daļa vēl briest,» sacīja Erdmanis, piebilstot, ka pateicoties sausajiem laika apstākļiem šogad ir jākaltē tikai kādi 5% graudu, jo pārējie izkalst tāpat.
Viņš arī norādīja, ka graudu pieņemšanas punktos ir vidējas rindas un nav lielu problēmu. «Saka, ka ostās vairs nepieņem graudus, ka ir diezgan pilns, bet tās noteikti ir tādas īslaicīgas problēmas - tiklīdz kuģis atkal sāks kursēt, tā graudus aizvedīs prom,» sacīja Erdmanis.
«Ezergaiļu» saimnieks atzina - tā kā šogad Kurzemes pusē ir padevusies laba graudu raža, vismaz par 50% lielāka nekā pērn, lauksaimnieki vietām graudus spiesti bērt uz lauka, taču, tos pareizi apsedzot, graudi var uzglabāties un vēlāk tiks aizvesti prom.
Viņš arī norādīja, ka ziemāju sējas darbus apgrūtina sausums. «Ziemāju laukus apart ir gandrīz neiespējami, jo ir tik sauss, viss ir sakaltis, ka arkli neiet iekšā zemē. Rapsis jau ir iesēts un tam arī tam pietrūkst mitruma,» sacīja Erdmanis, piebilstot, ka, lai arī iesētais ziemas rapsis turpinātu dīgt, lauksaimnieki cer uz lietu.
Biedrības «Zemnieku saeima» valdes loceklis Artūrs Akmens aģentūrai BNS teica, ka Sēlijas pusē vidēji ir novākts vairāk nekā puse graudu, tostarp gandrīz visi ziemāji un daļa vasarāju. «Ražas vākšanai [laika apstākļi] ir ļoti labi, taču visur ir rindas, viss ir pārkrauts. Visiem lielajiem [graudu] uzpircējiem Latvijā attiecīgajā apmērā nav pretī kuģu, līdz ar to [daļa graudu] nav izvesti,» sacīja Akmens, piebilstot, ka pateicoties sausajiem laika apstākļiem graudus ir mazāk jāžāvē un tie nebojājas, tāpēc var tikt uzglabāti, piemēram, angārā, iekams tiks nodoti.
Viņš arī piebilda, ka jūlijs bija pārāk auksts un nebija pietiekami saulains, līdz ar to šogad ir zemāka graudu kvalitāte.
Tāpat viņš pastāstīja, ka ziemāju sējas darbi jau ir sākušies - optimālā laikā ir iesēts ziemas rapsis, savukārt rapša attīstība sausuma dēļ ir mazliet aizkavējusies. Pārējos graudaugus plānots sēt vēlāk, viņš sacīja.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Lauku atbalsta dienesta šogad apkopotās provizoriskās vasaras kviešu platības ir 154 811 hektāri (ha), ziemas kvieši - 289 307 ha, vasaras rapši - 20 361 ha, ziemas rapši - 68 137 ha, rudzi - 37 225 ha, vasaras mieži 91 382 ha un auzas - 51 208 ha.