Krievijas Ārlietu ministrija brīdināja ASV, ka iespējama Krievijas īpašumu aresta gadījumā saistībā ar JUKOS lietu tā spers atbildes soļus pret ASV kompānijām un pilsoņiem, sestdien vēstīja laikraksts «Kommersant».
Krievija brīdina ASV, ka atbildēs ar JUKOS lietu saistītu īpašumu arestu gadījumā
«Jebkurus mēģinājumus ieviest nodrošināšanas un izpildīšanas pasākumus saistībā ar ASV teritorijā esošo Krievijas īpašumu Krievijas Federācija uzskatīs par pamatu, lai spertu adekvātus un samērīgus atbildes soļus pret ASV, tās pilsoņiem un juridiskajām personām,» vēstīts ministrijas notā ASV vēstniecībai.
JUKOS bijušie akcionāri ir vērsušies ASV tiesā ar prasību pret Krieviju. ASV vēstniecība notā Krievijas Ārlietu ministrijai atbildēja, ka ASV likumdošana paredz, ka Krievijai ir 60 dienas laika (līdz 21.augustam), lai sniegtu atbildi vai iebildumus, ziņoja laikraksts.
No Krievijas Ārlietu ministrijas atbildes notas ASV vēstniecībai izriet, ka Krievija nav mierā ar bijušo JUKOS akcionāru prasībām. Starptautiskā arbitrāžas tiesa Hāgā lēmumu Krievija uzskata par «netaisnīgu» un «politiski angažētu aktu», kas «atklāti pārkāpj» tiesiskās normas, ziņoja «Komersant».
Krievija esot vērsusies attiecīgā tiesā Hāgā, lai šis lēmums tiktu atcelts.
Jau vēstīts, ka saistībā ar JUKOS bijušo akcionāru prasībām Beļģijā un Francijā ir tikuši arestēti Krievijas aktīvi.
Starptautiskā arbitrāžas tiesa Hāgā pērnā gada jūlijā nolēma, ka Krievijai jāmaksā savulaik Hodorkovska vadītās naftas kompānijas JUKOS bijušajiem akcionāriem 50 miljardu ASV dolāru (37 miljardu eiro) kompensācija, jo tiesa konstatēja, ka uzņēmums JUKOS politisku iemeslu dēļ piespiedu kārtā novests līdz bankrotam un tā aktīvi izpārdoti valsts uzņēmumiem, tādējādi faktiski notikusi ekspropriācija.
Prasību 2005.gadā iesniedza Kiprā reģistrētās kompānijas «Hulley Enterprises» un «Veteran Petroleum», kā arī Menas salā reģistrētais uzņēmums «Yukos Universal». Prasībā bija teikts, ka prasītāji vēlas 100 miljardu dolāru (74 miljardu eiro) kompensāciju, kas būtu četrreiz lielāka nekā viņu investētā summa, turklāt ņemot vērā, kāda varētu būt uzņēmuma vērtība, ja tas joprojām pastāvētu, kā arī procentus.
Hodrokovskis tika aizturēts 2003.gadā, kad bija viens no akcionāriem un vadītājs naftas koncernā JUKOS . Viņš tika notiesāts par ekonomiskiem noziegumiem un atbrīvots no ieslodzījuma tikai pagājušajā gadā. Pats Hodorkovskis savu vainu noliedz un ir paziņojis, ka tiek vajāts politisku iemeslu dēļ, jo ir opozīcijā Krievijas prezidentam Putinam.
Krievijas institūcijas tiesas lēmumu ignorēja, bet Putins piektdien paziņoja, ka « Krievija neatzīst šīs tiesas pilnvaras».