Ar pesticīdiem pagājušajā gadā Latvijā apstrādāti 92% kāpostu stādījumu un 17% zemeņu stādījumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pirmo reizi veiktais pētījums par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2014.gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas septiņas tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi trīs un 21 tonna pesticīdu.
Ar pesticīdiem apstrādāti 69% bumbieru stādījumu, 52% aveņu, 44% ķiršu, 36% ābeļu, 29% plūmju, 92% kāpostu, 89% sīpolu, 77% galda biešu, 17% zemeņu stādījumu un 64% kartupeļu stādījumu platību.
Dati arī liecina, ka 80% no ābelēm un bumbierēm lietoto pesticīdu bija fungicīdi, ķiršiem - 86%, plūmēm - 67%, avenēm - 76%, kartupeļu stādījumiem - 89% un sīpoliem - vairāk nekā 60%.
No kopējā lietotā pesticīdu daudzuma galda biešu platībās 98% bija herbicīdi, burkānu platībās - 87%, kāpostu - 69%, zemeņu platībās - 59%, kukurūzas sējumos - 98%.
Insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz, kas skaidrojams ar mazu lietojuma devu vienam hektāram, norādīja statistikas pārvaldē.
Atklātā lauka dārzeņu platībās nezāļu apkarošanai visvairāk lietotie herbicīdi bija aklonifēns un metazahlors. No burkānu platībās lietoto herbicīdu daudzuma 42% bija aklonifēns, sīpolu platībās - 82%. No kāpostu platībās lietoto herbicīdu daudzuma 76% bija metazahlors. «Sīpolu stādījumos lietoto fungicīdu augsto īpatsvaru var skaidrot ar darbīgās vielas mankoceba lietojumu (79% no lietoto fungicīdu daudzuma), kas ir plaši izplatīta fungicīdu darbīgā viela miltrasas ierobežošanai,» atzīmēja statistikas pārvaldē.
Kartupeļu lakstu puves un sausplankumainības ierobežošanai plaši lietota fungicīdu darbīgā viela mankocebs, kura īpatsvars pesticīdu kopējā daudzumā bija 66% un izmantoto fungicīdu daudzumā – 74%.
Aizsardzībai pret dažādiem sakņu un stublāju slimību ierosinātājiem siltumnīcās audzētiem dārzeņiem (tomātiem un gurķiem) galvenokārt lietoti fungicīdu augu aizsardzības līdzekļi, kuru darbīgo vielu īpatsvars bija 98%.
Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014.gadā, Centrālās statistikas pārvaldes pētītajos kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, atzīmēja Valsts Augu aizsardzības dienestā.
Pētījumu par pesticīdu lietošanu lauksaimniecības kultūrām Eiropas Savienībā organizē reizi piecos gados.
