Meklē «Rail Baltica» īstenotāja «RB Rail» vadītāju; padome sāks pārrunas ar kandidātiem

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Notiek aktīvs darbs pie triju Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail», kas izveidots Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta «Rail Baltica II» īstenošanai, valdes priekšsēdētāja meklēšanas, pastāstīja uzņēmuma padomes loceklis Kaspars Briškens.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma vadītāja meklēšanai piesaistīta personāla atlases kompānija, kas jau veikusi pārrunas divās kārtās ar attiecīgā amata kandidātiem.

Gala pārrunām ar «RB Rail» padomi pilnā sastāvā esot izvirzīti mazāk nekā seši kandidāti, taču nedz precīzu skaitu, nedz pretendentu vārdus Briškens neatklāja, skaidrojot, ka process ir konfidenciāls, lai aizsargātu kandidātus. Lielākā daļa pretendentu esot Baltijas valstu speciālisti.

Šonedēļ sāksies pirmās kandidātu intervijas ar «RB Rail» padomi pilnā sastāvā. Briškena ieskatā uzņēmuma vadītāju vajadzētu izvēlēties pēc iespējas ātrāk.

Patlaban kompānijas valdē strādā viens valdes loceklis - Edvīns Bērziņš, kurš ir uzņēmuma pagaidu vadītājs un vienlaikus darbojas arī valsts uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļš» valdē.

«RB Rail» padomē ir pa diviem pārstāvjiem no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Padomes priekšsēdētājs ir Anti Moppels (Anti Moppel), kuram ir divi vietnieki Uģis Magonis un Dainius Budris (Dainius Budrys). Vēl padomē darbojas Briškens, Vaidotas Baļjunas (Vaidotas Balynas) un Indreks Oravs (Indrek Orav).

Triju Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail» Komercreģistrā iegrāmatots pērn novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,95 miljonu eiro, un atbilstoši akcionāru līgumam tā uzdevums ir «Rail Baltica II» projektēšana, būvniecība un mārketings.

Projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas «Aecom Ltd.» 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma - «Rail Baltica II» projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu