FM piedāvā Mikrouzņēmuma nodokļa režīmu neattiecināt uz 41 jomu; EM kategoriski iebilst

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens /LETA

Finanšu ministrija (FM) piedāvā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu neattiecināt uz 41 darbības jomu, taču Ekonomikas ministrija (EM) pret tik plašu ierobežojumu kategoriski iebilst.

Saeimas akceptētie grozījumi MUN likumā paredz deleģējumu valdībai līdz 1.augustam noteikt jomas, uz kurām nevarēs attiecināt MUN, taču pret tik plašu ierobežojumu kategoriski iebilst EM. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» atzina, ka ar šādu piedāvājumu tiktu sakropļots MUN režīms.

«Esam saņēmuši FM piedāvāto nozaru sarakstu, kurās uzņēmums nevarētu būt MUN maksātājs, un, to redzot,

grūti iedomāties, kas vispār paliek pāri – sarakstā ir 41 nozare.

Respektīvi, es iebilstu pret šādu nozaru sarakstu. Iepriekš valdībā tika diskutēts - ja vispār nozares ir jāierobežo, tad ir jāierobežo tās, kurās ir pamats aizdomām par nodokļu optimizēšanu. Šobrīd vienkārši ir izveidots saraksts bez kvalitatīvas analīzes, vai un kādi pārkāpumi šajās nozarēs ir vērojami. Manuprāt, ja vispār nosakām kādu ierobežojumu, tad tikai tajās nozarēs, par kurām ir pamatotas bažas, ka tajās mākslīgi varētu tikt izmantots MUN, lai sadalītu lielus uzņēmumus mazākos un izvairītos no nodokļu nomaksas.

Ja mēs paredzam tik garu ierobežojumu sarakstu, tad MUN vispār zaudē savu jēgu,

bet tas ir ļoti labs instruments,» klāstīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā,

Igaunija patlaban ir satraukusies, jo liels skaits šīs valsts uzņēmumu pārreģistrējas Latvijā, tieši ņemot vērā MUN režīma priekšrocības.

«Mums ir šāds ērts, labs nodokļu režīms sīkuzņēmumiem, lai tie varētu veiksmīgi sākt darbību un pakāpeniski kļūt par lielākiem uzņēmumiem, radīt jaunas darba vietas. Es esmu kategoriski pret šī nodokļu režīma sakropļošanu,» piebilda ministre.

Viņa uzsvēra, ka pašreizējā versijā EM nozaru sarakstam, ja tas tiks virzīts uz valdību, noteikti nepiekritīs.

MUN 9% apmērā no apgrozījuma ieviests kopš 2010.gada 1.septembra. Atbilstoši Saeimas lēmumam no šā gada 9% likme attiecas uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trim gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Šiem uzņēmumiem no darbības ceturtā gada likme ir 12% apmērā no apgrozījuma. Vienlaikus ar Saeimas lēmumu bija uzdots valdībai noteikt nozares, kurās komersanti nevarēs darboties MUN režīmā. Šai normai paredzēts stāties spēkā no nākamā gada.

FM ieskatā attiecīgajā režīmā darboties nevajadzētu šādās nozarēs:

1. Mežizstrāde

2. Mežsaimniecības palīgdarbības

3. Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve

4. Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve

5. Metāla rūdu ieguve

6. Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

7. Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

8. Tabakas izstrādājumu ražošana

9. Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

10. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana

11. Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

12. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

13. Metālu ražošana

14. Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot galda piederumu ražošanu, slēdzeņu un eņģu ražošanu, darbarīku ražošanu, spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošanu, citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošanu

15. Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, izņemot detaļu un piederumu ražošanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem

16. Ēku būvniecība

17. Inženierbūvniecība

18. Ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana

19. Elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības

20. Citas būvdarbu pabeigšanas operācijas

21. Vairumtirdzniecība

22. Gaisa transports

23. Telekomunikācija

24. Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības

25. Informācijas pakalpojumi

26. Finanšu pakalpojumu darbības

27. Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana

28. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības, izņemot apdrošināšanas aģentu un brokeru darbību

29. Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana

30. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

31. Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

32. Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

33. Zinātniskās pētniecības darbs

34. Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

35. Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, izņemot fotopakalpojumus, tulkošanas un tulku pakalpojumus

36. Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu

37. Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības, izņemot iepakošanas pakalpojumi

38. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

39. Veselības aizsardzība

40. Sociālā aprūpe ar izmitināšanu

41. Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu