Portāls TVNET jau ziņoja par ieceri novērst diskrimināciju, ka Austrumeiropai, piemēram, Latvijai ražotās preces mēdz atšķirties no Rietumeiropai domātajām. Apkopojot Latvijas veikalu viedokļus, redzamas pārsteidzoši dažādas reakcijas. Atsevišķi tirgotāji pamanījuši atšķirības gan pārtikas produktos un dzērienos, gan sadzīves ķīmijas, higiēnas un ķermeņa kopšanas precēs. Savukārt citi veikali apgalvo, ka šai jomā trūkst pētījumu un diskusija notiek uz subjektīvu datu pamata.
Dažādas preces dažādiem reģioniem
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis TVNET atzina, ka ir gadījumi, kad
ražotāji savus produktus pielāgo dažādu reģionu pircēju vajadzībām, piemēram, mainot garšas īpašības,
tilpumu, iepakojumu u.c. Eiropas Savienībā visiem ražotājiem ir jāievēro vienādi kvalitātes un drošības standarti, ko ražotāji arī parasti ievēro, un tas ir tas, ko var izvērtēt katras valsts atbildīgās institūcijas, un tam seko arī tirgotāji. Sūdzības par preču atšķirībām, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, nav izplatītas.
Tāpat viņš sacīja, ka daudz produktu un preču ikdienai tiek ražotas Latvijā un pircējam ir iespēja izvēlēties, ko pirkt. Vienlaikus, ja ir kāda iniciatīva produktu kvalitātes palielināšanai, tirgotāji tās atbalsta.
Atšķirības ir visdažādākajās jomās
Bet SIA «Skai Baltija» ģenerāldirektore Evija Grīnberga TVNET atzina - nav noslēpums, ka daudz Latvijas iedzīvotāju ir ievērojuši, ka dažādas pasaulslavenu zīmolu preces, iegādājoties tās citās valstīs, atšķiras no Latvijā nopērkamajām.
Tieši šomēnes firmas veikalos notiek informatīvi izglītojoša kampaņa, kuras laikā pircējiem tiek skaidrota problēma, ka viena zīmola preces, kas ražotas dažādiem tirgiem (Austrumeiropas un Rietumeiropas), mēdz atšķirties.
Atšķirības vērojamas gan pārtikas produktiem, dzērieniem, gan sadzīves ķīmijas, higiēnas un ķermeņa kopšanas precēm.
Būtiskākās atšķirības ir ne tikai garšas, smaržas, izskata un lietošanas īpašību (sadzīves ķīmija) ziņā, bet arī produktu sastāvos, ko var izlasīt uz produktu etiķetēm. Tāpat ir atšķirības pamatizejvielu kvalitātē, uzglabāšanā u.c. parametros. Viņa atsūtīja dažus piemērus, kurus tirgotājs atradis starp viena zīmola produktiem, kas ražoti dažādiem tirgiem.
Atšķirības apstiprina gan pētījumi, gan pircēju novērojumi
«Skai Baltija» ģenerāldirektore skaidroja, ka atšķirības var iedalīt divās grupās:
1) atšķirības ir redzamas vizuāli, sajūtamas garšā, smaržā un lietojumā;
2) atšķirības ir ne tikai garšā, izskatā vai lietošanas īpašībās, bet norādītas arī preces sastāvā uz produkta etiķetes.
Veikals saņēmis klientu atziņas un secinājumus, ka precēm tiešām ir vērojamas atšķirības.
Tomēr ir daļa pircēju, kas veikalu rīkotajās degustācijās ir pārsteigti par tik būtiskām atšķirībām, jo ikdienā vienlaicīgi divi (viena zīmola dažādiem tirgiem domāti produkti) netiek izmantoti.
Firmas veikalos preces, kuras speciāli importētas no Vācijas (tātad Rietumeiropas tirgum ražotās preces), plauktos speciāli atzīmētas ar atšķirīgu cenu zīmi, kas ieviesta pirms vairāk nekā pieciem gadiem.
Veikalā regulāri paplašina sortimentu ar Rietumeiropai domātām precēm, kā arī salīdzina tās ar vietējā tirgū nopērkamajām - pēta to sastāvus, nogaršo.
Ko saka preču piegādātāji?
Grīnberga atklāja kādu interesantu novērojumu.
Interesanti, ka ir daļa piegādātāju, kuri oficiāli apstiprina, ka atšķirība pastāv (piemēram, zīmola «Nutella» ražotājs Polijā),
bet ir piegādātāji, kuri oficiāli neatzīst, bet sarunās piekrīt, ka atšķirība pamatā veidojas uz produkta izejvielu pašizmaksas rēķina. Ir, protams, arī piegādātāji, kuri kategoriski noliedz atšķirības vai izvēlas «klusēšanas politiku».
Par derīguma termiņiem gan nav novērota Ineses Veideres minētā tendence, ka atsevišķām precēm mūsu veikalos ir ļoti īss derīguma termiņš, bet identiskiem produktiem Rietumeiropā derīguma termiņi ir krietni vien ilgāki.
Citam veikalu tīklam nav pētījumu
Bet SIA «ELVI Latvija» komercdirektore Laila Vārtukapteine TVNET norādīja, ka mazumtirgotāja galvenā prioritāte ir būt par savējiem - ne tikai pircējiem, bet arī par ražotājiem un lauksaimniekiem. Iespēju robežās veikalos plašā sortimentā tiek nodrošināta pašmāju produkcija. Protams, veikalos ir nopērkamas arī importa pārtikas un saimniecības preces.
Mums nav pētījumu, kas liecinātu par importa preču kvalitātes atšķirībām starp Austrumeiropu un Rietumeiropu.
«Šāds viedoklis reizēm izskan, tomēr tikai viedokļu līmenī. Arī no mūsu pircējiem neesam dzirdējuši šāda veida sūdzības.
Par produktu derīguma termiņiem, kas Latvijā būtu īsāki, nevarēsim atbildēt. Šāda tendence nav novērota. Sadarbojoties ar ražotājiem un piegādātājiem, līgumā tiek atrunāti visi nosacījumi, lai mūsu pircējiem piedāvātu kvalitatīvu produkciju atbilstoši visām normatīvajām prasībām. Iespējams, šajos jautājumos var vērsties pie piegādātājiem, kas nodrošina importa preču piegādi Latvijas tirgum,» Vārtukapteine norādīja.
Ir arī preces ar vācu kvalitāti
Savukārt SIA «Maxima Latvija» Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava TVNET skaidroja, ka uzņēmums sadarbojas ar oficiāli reģistrētajiem preču izplatītājiem, kā arī ražotājiem un piedāvā saviem klientiem oficiāli reģistrētas preces.
Iedzīvotājiem pieejamas gan Austrumeiropā ražotas preces, gan arī Rietumeiropā ražotas preces.
Piemēram, veikalos ir pieejami veļas pulveri un trauku mazgājamie līdzekļi, kas ir ražoti Vācijā un kam uz iepakojuma ir uzlīme ar norādi par vācu kvalitāti.
Diskusija uz subjektīvu datu pamata?
«Vairāku gadu garumā esam saņēmuši tikai dažas sūdzības no klientiem par produktu kvalitāti, norādot uz Rietumeiropas it kā kvalitatīvākiem produktiem.
Bija sūdzības par veļas pulveri un kafiju, kam it kā atšķiroties kvalitāte no analogiem Rietumeiropā ražotiem produktiem.
Par šo jautājumu esam runājuši arī ar preču piegādātājiem un ražotājiem, kas ir norādījuši, ka kvalitāte neatšķiras un preces tiek ražotas oficiāli reģistrētās un akreditētās ražotnēs, kas darbojas pēc uzņēmuma standartiem vai franšīzes.
Ja būtu veikti īpaši pētījumi šajā sakarā, būtu iespēja diskutēt par šo jautājumu, balstoties uz konkrētiem datiem, jo šobrīd diskusija notiek uz subjektīviem datiem.
Savukārt, runājot par kafijas derīguma termiņiem, vēlos norādīt, ka «Maxima Latvija» vispārpieņemtā prakse ir, ka kafiju no piegādātājiem iegādājamies ar derīguma termiņu, kas ir ne mazāks kā 2/3 no kopējā preces derīguma termiņa,» Grava noslēdza.
Sākta parakstu vākšana, lai novērstu diskrimināciju
TVNET jau ziņoja, ka Eiropas Parlamentā (EP) sākta parakstu vākšana, lai aicinātu Eiropas Komisiju novērst patērētāju diskrimināciju Austrumeiropas valstīs.
EP deputāte Inese Vaidere TVNET norādīja - gan pētījumi, gan pircēju novērojumi liecina, ka it kā identiski produkti, piemēram, mazgāšanas līdzekļi un kafija, ir daudz kvalitatīvāki Vācijā salīdzinājumā ar tiem, kas nopērkami pie mums.
Viņa akcentēja - nav pieļaujams, ka mūsu iedzīvotāji tiek uzskatīti par otrās šķiras patērētājiem.
