Lai veicinātu zivju produkcijas noieta tirgu meklēšanu pieaugošās konkurences apstākļos un sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, Latvijas zivrūpniekiem laikā līdz 2023.gadam būs pieejami 875 000 eiro ik gadu, paredz noteikumu projekts «Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Tirdzniecības pasākumi«», kuru plānots skatīt 28.jūlija valdības sēdē.
Noteikumu projekts paredz atbalstu zivrūpniekiem reklāmu kampaņu rīkošanai, dalībai starptautiskās izstādēs, tirgus izpētei, kvalitātes sertifikācijai, zvejas vai akvakultūras produktu izsekojamības veicināšanai un ekomarķējuma izveidei.
Pasākumā līdz 2023.gadam kopējais pieejamais finansējums ir septiņi miljoni eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 75% apmērā jeb 5 250 000 eiro, bet valsts budžeta finansējums 25% apmērā jeb 1 750 000 eiro, ko plānots sadalīt vienādās daļās uz visiem astoņiem atbalstam attiecināmajiem gadiem.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, zivju apstrādes produkcijas īpatsvars kopējā eksporta vērtībā veido vairāk nekā 2%. Ap 85% produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 40 valstīm, aptuveni pusi joprojām veidojot NVS eksporta tirgiem, turklāt plašs eksporta tirgus ir tādam nišas produktam kā šprotes eļļā, kas veido 90% no brētliņu, sardīņu un sardinellu konservu vērtības.
Ņemot vērā, ka Latvijas zivju produkcijas galvenie noieta tirgi nav saistīti ar Eiropas Savienību, tie ir pakļauti papildu riska faktoriem, piemēram, protekcionisma pasākumiem trešo valstu eksporta tirgos - ievedmuitas paaugstinātiem standartiem, aizliegumiem -, tāpēc mazāk spēcīgiem ražotājiem eksporta tirgos ir ekonomiski izdevīgāk sevi pozicionēt ar kopīgiem lokalizētiem zīmoliem.
Tāpat Latvijas ražotājiem, iepriekš prezentējot savu produkciju starptautiskās izstādēs, ir lielākas izredzes ieiet tirgū ar unikāliem produktiem, kurus ārvalstu vietējie ražotāji savā tirgū nepiedāvā. Eksporta tirgu paplašināšanā un pārorientācijā svarīga ir dalība izstādēs un potenciālo tirgu izpēte. Ņemot vērā arī arežģīto ģeopolitisko stāvokli, svarīgi sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī uzņēmumu un produktu sertificēšanu, produkcijas izsekojamību, marķējuma nostiprināšanu un attīstību, teikts skaidrojumā.
Pasākumā atbalstu varēs saņemt biedrības, kuras vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrētas un kurās vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.
Lai atvieglotu pieteikšanos, Lauku atbalsta dienests izstrādās rokasgrāmatu, kurā būs norādīta detalizēta informācija un projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas paraugs.
