Iegādājoties nekustamo īpašumu, ienākuma nodokli maksā nekustamā īpašuma pārdevējs, savukārt pircējam ir izdevumi, kas nerada tam ienākuma nodokļa maksāšanas pienākumu. Savukārt personas, kuras ir privatizējušas valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, no valsts nodevas par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvotas, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Nodokļu normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma - nekustamā īpašuma atsavināšanas - ir ieviests, sākot no 2010.gada 1.janvāra, informē VID. Līdz 2010.gadam fizisko personu ienākums no nekustamo īpašumu pārdošanas tika aplikts tikai tad, ja tas bija gūts saimnieciskās darbības rezultātā.
Nekustamā īpašuma iegādes vērtība ietekmē ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu īpašuma atsavināšanas gadījumā, skaidroja VID.
Ja ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir saņemts pēc 2010.gada un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (nav bijis fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, nav personas vienīgais nekustamais īpašums vai neizpildās citi likumā noteikti kritēriji), no tā ir jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šo ienākumu nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes vērtību - vērtību, kas norādīta pirkuma līgumā un no kuras ir samaksāta valsts nodeva.
Tādējādi, ja pirkuma līgumā norādītā vērtība ir mazāka nekā faktiski samaksātā, šo līgumā neuzrādīto vērtības daļu nevarēs iekļaut īpašuma iegādes izdevumos tā atsavināšanas gadījumā un no šīs līgumā neuzrādītās vērtības daļas būs jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, skaidroja VID.
Ievērojot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto, jebkurai personai ir jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā no pirkuma līgumā norādītās nekustamā īpašuma atsavināšanas summas vai nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, norāda VID.
Atbrīvojumi no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir noteikti Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos «Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā», kur 17.punktā noteikts, ka no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvotas personas, kuras ir privatizējušas valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, - par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz šiem objektiem.
Papildus VID norāda, ka VID atbilstoši likumā noteiktajam ir aizliegts par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas izpaust jebkādu informāciju, kas ir kļuvusi zināma ierēdņiem, pildot pienākumus nodokļu administrēšanas jomā. Tādēļ VID nevar publiski komentēt konkrētu tiesisku situāciju, bet, vērtējot tās atbilstību nodokļu normatīvajiem aktiem, ņems vērā visus apstākļus un izmantos visu dienesta rīcībā esošo informāciju, arī publiski izskanējušo.
Kā ziņots, dzīvoklis, kurā mitinās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) ģimene, viņa sievas īpašumā oficiāli nonācis par tik nelielu summu, ka tas rada aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 19.jūlijā vēstīja portāls «pietiek.com».
Ministra sievai Vitai Gerhardei Vecrīgā pieder divi dzīvokļi, kas apvienoti vienā mājoklī ar kopējo platību aptuveni 116 kvadrātmetru. Īpašums iegādāts 2002. un 2004.gadā. Īpašuma pašreizējā tirgus cena, pēc portāla aptaujāto ekspertu domām, varētu būt vismaz 300 000 eiro. Taču oficiāli uzrādītās darījumu summas ir «smieklīgas», norāda portāls.
Kā norāda portāls, 2001.gadā 50 kvadrātmetru neremontētu dzīvokli netālu no VEF tilta varēja nopirkt par 10 000 latu (aptuveni 7000 eiro), bet Gerharde, ja ticēt zemesgrāmatā oficiāli ierakstītajām summām, 66,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Vecrīgā gadu vēlāk iegādājusies par divarpus reizes mazāku summu - 4068 latiem, kas turklāt bijis divreiz mazāk par dzīvokļa kadastrālo vērtību.
Savukārt 2004.gada aprīlī viņa tajā pašā ēkā esošo 50,6 kvadrātmetrus lielo mākslinieka darbnīcu mansardā iegādājusies, oficiāli samaksājot 5759 latus, kas precīzi atbildis īpašuma kadastrālajai vērtībai.
«Nav šaubu, ka te ir ļoti primitīvā veidā apieta nepieciešamība dalīties ar valsti nodokļu jomā. Tajā laikā kvadrātmetrs ekskluzīva īpašuma Vecrīgā nevarēja maksāt un nemaksāja 115 latus kvadrātmetrā. Pat dzīvokli Pļavniekos par šādu cenu nevarēja nopirkt. Nav ne mazāko šaubu, ka politiķa ģimene ir piedalījusies valsts apkrāpšanā,» portālam darījumus komentējis kāds nekustamo īpašumu tirgus eksperts.
