Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA) pieļauj līguma laušanu ar gudrona dīķu attīrītājiem, šodien vēsta laikraksts «Diena».
Gerhards pieļauj līguma laušanu ar gudrona dīķu attīrītājiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tādēļ visticamāk neatkārtosies pirms diviem gadiem piedzīvotais scenārijs, kad tiks piešķirts papildu finansējums Guntim Rāvim piederošajai SIA «Skonto būve» sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai Inčukalnā. Kā ziņo laikraksts, Gerhards jau 9.jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar uzņēmumu.
Atsaucoties uz juristu atzinumiem, valdības slēgtajā sēdē skatīto ziņojumu un gudrona dīķu projektu uzraugošo inženieru saraksti ar «Skonto būvi», «Diena» ziņo, ka, iespējams, būvkompānija varētu būt pārkāpusi iepirkuma līguma nosacījumus.
«Skonto būve», iespējams, pārkāpusi līguma nosacījumus, ievērojamu daļu līgumā paredzēto darbu bez nepieciešamās saskaņošanas nododot apakšuzņēmējiem. Startējot gudrona dīķu attīrīšanas iepirkumā, «Skonto būve» savā piedāvājumā nebija iesniegusi jebkādus pierādījumus spējai patstāvīgi izpildīt līguma prasības un atsaucās vienīgi uz vācu apakšuzņēmēja «MUEG» pieredzi.
Atklājies, ka «Skonto būves» piesauktie vācu sadarbības partneri nostumti malā un visu tehnisko projektu izstrāde un vadība nodota kādai Pārdaugavā reģistrētai firmai «Lakalme», noskaidroja «Diena». Sākotnēji šī firma bija pieteikta tikai kā «MUEG» izstrādātā tehniskā projekta adaptētājs Latvijas būvnormatīvu prasībām. «Skonto būve» šādu rokādi neesot saskaņojusi ar pasūtītāju likumā un līgumā noteiktā kārtībā un nav lūgusi atzīt SIA «Lakalme» par apakšuzņēmēju.
Savukārt Ziemeļu gudrona dīķa darbu programmas izstrādāšana uzticēta vēl vienam apakšuzņēmumam - SIA «Eko osta», kuru sākotnēji Skonto būve solījusi nolīgt tikai specifiskam darbam, kas saistīts ar naftas produktu piesārņoto notekūdeņu attīrīšanu.
Tagad no «Eko ostas» izstrādātās darbu programmas izriet, ka ar šī apakšuzņēmuma spēkiem plānots paveikt visus Ziemeļu dīķa sanācijas darbus. Šāda apakšuzņēmēja darbības nesaskaņota paplašināšana esot pretrunā ar līguma nosacījumiem, vēsta «Diena».
Nacionālās apvienības frakcijā, aiz slēgtām durvīm atbildot uz politiķu jautājumiem, «Skonto būves» īpašnieks atzinis, ka ar «Eko osta» kā apakšuzņēmēju noslēgts līgums par aptuveni trijiem miljoniem eiro, bet reālie maksājumi atkarīgi no paveiktā darba apjoma.
LETA jau ziņoja, ka Valsts vides dienests (VVD) aizturējis darba samaksas izmaksu 1,8 miljonu eiro apmērā SIA «Skonto Būve» par martā veiktajiem sanācijas darbiem Inčukalnā, aģentūrai LETA pastāstīja VDD pārstāve Jūlija Ņikitina.
Kā norāda VDD ģenerāldirektore Inga Koļegova, ņemot vērā sarežģījumus projekta līguma izpildē, VVD pieņēmis lēmumu vēlreiz rūpīgi pārbaudīt savulaik «Skonto Būvei» izsniegto projekta finanšu garantiju dokumentāciju. Šādu dienesta rīcību paredz projekta līgums un VVD izmanto savas likumīgās tiesības, skaidro Koļegova.
Tiklīdz pārbaude noslēgsies un dienests būs saņēmis informāciju, ka «Swedbank» izsniegtā līguma izpildes garantija ir spēkā esoša, «Skonto Būve» saņems samaksu par veiktajiem darbiem, uzsver ģenerāldirektore.
Viņa arī piebilda, ka VVD ir rakstiski informējis «Skonto Būvi» par iecerēto dokumentācijas pārbaudi un aicina uzņēmumu būt saprotošam un uzgaidīt.
Kā ziņots Rāvis 16.jūnijā paziņoja, ka VVD apzināti esot slēpis patieso gudrona apjomu ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī esošais.
Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, «Skonto būve» nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, žurnālistus informēja Rāvis. «Mēs nevēlamies papildu finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.
Tai pat dienā VVD vadītāja Koļegova paziņoja, ka «Skonto būve» jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu. Ja uzņēmums nepildīs saistības, VVD apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, viņa norādīja.
Līdz šim «Skonto būve» par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro - samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015.gada janvārī paveikto. Par februāri un turpmākajiem mēnešiem norēķini vēl nav veikti.
Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA «Skonto būve» tika noslēgts 2010.gada 24.septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.
Šā gada 6.maijā SIA «Skonto būve» ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.