EP prezidents: Grieķijai var piešķirt ārkārtas aizdevumu

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Neatkarīgi no referenduma rezultātiem Eiropa «nepametīs» Grieķijas iedzīvotājus, un var tai piešķirt ārkārtas aizdevumu, svētdien paziņoja Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.

Intervijā Vācijas laikrakstam «Welt am Sonntag» Šulcs norādīja, ka Grieķijas valdība ir ievedusi valsti «strupceļā».

«Iespējams, mums vajadzēs Grieķijai piešķirt īstermiņa aizdevumu, lai varētu uzturēt valsts sektoru, un trūcīgie iedzīvotāji saņemtu naudu, kas tiem nepieciešama, lai izdzīvotu,» viņš sacīja.

EP prezidents uzsvēra, ka tas tomēr nebūs risinājums ilgtermiņā.

Jau vēstīts, ka Grieķijā svētdien notiek referendums par starptautisko aizdevēju priekšlikumiem, kas varētu noteikt valsts finanšu nākotni vai pat tās vietu eiro zonā.

Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, kuru rezultāti publicēti piektdienas vakarā, liecināja, ka valstī, kurā ir 11 miljoni iedzīvotāju, nav vienprātības šajā jautājumā un par un pret balsot gatavo īpatsvars ir apmēram vienāds.

Referendumā tiek uzdots jautājums, kurš ir daudz kritizēts kā juridiski nekorekts, sarežģīts un mulsinošs: "Vai būtu jāpieņem vienošanās plāns, ko eiro grupai 25.06.15. iesniedza Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds, un, kurā ir divas daļas, kas ir to apvienotais priekšlikums? Pirmā dokumenta nosaukums ir "Reformas pašreizējas programmas pabeigšanai un pēc tās" un otra - "Sākotnējā parāda ilgtspējas analīze". Balsotajiem jāatzīmē viena no divām atbildēm - "jā" vai "nē".

Balsošanas iecirkņi ir atvērti no pulksten 7 līdz 19 pēc vietējā laika, kas ir vienāds ar Latvijas laiku.

Lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu, vismaz 40% no 9,9 miljoniem balsstiesīgo Grieķijas vēlētāju ir jāizdara sava izvēle. Šonedēļ veiktā aptaujā 86% respondentu pauda gatavību piedalīties referendumā, kura izmaksas sasniedz 20 miljonus eiro.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ir atzinis, ka gadījumā, ja vairākums referenduma dalībnieku nobalsos «par,» radikāli kreisā premjera Alekša Cipra valdība būs spiesta atkāpties.

Tikmēr Grieķijas iedzīvotāji, bažījoties par kapitāla kontroles izraisītu pārtikas un medikamentu trūkumu, steidz sagādāt nepieciešamākās lietas.

Tāpat pieaug spekulācijas par to, vai un kad bankas, kas pirmdien tika slēgtas, tiks atvērtas.

Daudzi uzņēmumi ir atzinuši, ka ir bijuši spiesti lūgt darbiniekus doties bezalgas atvaļinājumā, daži veikali atsakās pieņemt bankas karšu maksājumus, cenšoties izveidot skaidras naudas uzkrājumus. Tāpat izskanējis, ka dažas kompānijas maksā darbiniekiem ar kuponiem, kurus var izmantot vietējos lielveikalos.

Grieķijas parādu krīze, kas turpinājusies jau vairākus gadus, saasinājās pēdējos mēnešos, kas Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji mēģināja vienoties par reformu programmu, lai Grieķija varētu saņemt pēdējo maksājumu 7,2 miljardu eiro apmērā no starptautiskā aizdevuma pirms aizdevuma programmas termiņa beigām šā gada 30.jūnijā.

Krīzi vēl vairāk saasināja Cipra izsludinātais referendums pēc tam, kad pagājušajā nedēļas nogalē sarunas ar aizdevējiem nevainagojās panākumiem.

Cipra mērķtiecīgie manevri saniknoja starptautiskos aizdevējus, tādēļ sarunas par aizdevumu pārtrūka dažas dienas, pirms Grieķijai bija jāatmaksā Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,5 miljardi eiro.

Bez nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem Grieķijas valdība nespēja izpildīt savas saistības pret SVF un pirmdien noteica kapitāla kontroles pasākumus un slēdza bankas, lai novērstu masveida naudas līdzekļu izņemšanu, ko bija sākuši Grieķijas iedzīvotāji.

Neskatoties uz to, Ciprs piektdienas vakarā mītiņā Atēnās tika sveikts kā varonis. Viņš aicināja sabiedrību referendumā balsot pret starptautisko aizdevēju programmu, sakot, ka tas stiprinās valdības pozīciju tālākās sarunās.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) līderi ir brīdinājuši, ka gadījumā, ja Grieķijas iedzīvotāji referendumā noraidīs starptautisko aizdevēju piedāvājumu, Grieķijai varētu nākties atstāt eiro zonu. Ciprs un finanšu ministrs Varufakis ir apsūdzējuši ES līderus par baiļu sēšanu Grieķijas iedzīvotājos.

Sestdien publicētā intervijā Varufakis apsūdzēja Grieķijas starptautiskos aizdevējus terorismā.

Pieaugot saspīlējumam, viņam bija jānoliedz biznesa laikraksta «Financial Times» vēstītais, ka Grieķijas noguldītājiem varētu atņemt 30% bankās esošo līdzekļu, lai stiprinātu banku sistēmu. Varufakis paziņoja, ka tās ir «ļaunprātīgas baumas».

Kopš kapitāla kontroles ieviešanas daudzi Grieķijas iedzīvotāji ir pauduši gatavību atbalstīt starptautisko aizdevēju prasības.

Ciprs ir uzstājis, ka referendumam vajadzētu likt starptautiskajiem aizdevējiem pieņemt viņa galveno prasību par jaunu parāda mīkstināšanas kārtu, lai Grieķija nepiedzīvotu finanšu krahu un, iespējams, haotisku aiziešanu no eiro zonas.

Tomēr kritiķi sūdzas, ka referendumā aplūkotais jautājums nav reāls, jo aizdevuma programma, par kuru vēlētājiem jāizsaka viedoklis, noslēdzās otrdien.

Eiropas līderi arī bažījas, ka Grieķijas referendums ietekmēs ne tikai šīs valsts nākotni, jo galēji kreisi noskaņotās un eiroskeptiskās partijas visā ES to izmanto, lai vērstos pret eiro.

Vienlaikus ir valstis, kurās pieaug nosodījums Grieķijas rīcībai pret savu saistību izpildi, lai gan solidaritātes ar Grieķiju mītiņi ir organizēti tādās pilsētās kā Barselona, Dublina, Lisabona un Londona.

Grieķija vairākās kārtās no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības valstu valdībām ir aizņēmusies kopumā 240 miljardus eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu