Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs svētdien paziņoja, ka referendumā par vienošanos ar aizdevējiem tiks noteikts valsts «liktenis» eiro zonā. Referenduma iznākums ir ļoti neskaidrs, jo līdzšinējās aptaujas atklāj, ka «Nē» un «Jā» balsotāju skaits atšķiras tikai par dažiem procentiem. Finansējuma trūkuma dēļ netiek veiktas arī balsotāju aptaujas pie iecirkņiem; pirmie rezultāti varētu būt ap plkst.21 pēc Latvijas laika.
Viņš norādīja, ka referendumā tiks pausts Grieķijas iedzīvotāju atbalsts vienotai Eiropai, bet arī vēlme dzīvot «ar cieņu». «Neviens nevar ignorēt tautas gribu dzīvot, dzīvot ar apņēmību, kļūt par sava likteņa noteicēju,» pēc balss nodošanas Atēnas sacīja Ciprs.
Premjerministrs paziņoja, ka referendums «uzveiks bailes un ultimātus». Ciprs balsošanas iecirknī Atēnās bija ieradies kreklā ar vaļēju apkaklīti un izskatījās mierīgs.
Jau vēstīts, ka Grieķijā svētdien notiek referendums par starptautisko aizdevēju priekšlikumiem, kas varētu noteikt valsts finanšu nākotni vai pat tās vietu eiro zonā.
Today we're supporting #democracy–for a better future for all of us, in #Greece and Europe. http://t.co/4YHWbWeq6h pic.twitter.com/iYZrXQZWax— Alexis Tsipras (@tsipras_eu) July 5, 2015
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, kuru rezultāti publicēti piektdienas vakarā, liecināja, ka
valstī, kurā ir 11 miljoni iedzīvotāju, nav vienprātības šajā jautājumā un par un pret balsot gatavo īpatsvars ir apmēram vienāds.
Grieķijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka līdz šim referendums noticis bez starpgadījumiem. Dažos balsošanas apgabalos trūkuši vēlēšanu biļeteni, taču šī kļūme operatīvi novērsta, raksta lsm.lv.
Referendumā tiek uzdots jautājums, kurš ir daudz kritizēts kā juridiski nekorekts, sarežģīts un mulsinošs: "Vai būtu jāpieņem vienošanās plāns, ko eiro grupai 25.06.15. iesniedza Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds, un, kurā ir divas daļas, kas ir to apvienotais priekšlikums? Pirmā dokumenta nosaukums ir "Reformas pašreizējas programmas pabeigšanai un pēc tās" un otra - "Sākotnējā parāda ilgtspējas analīze". Balsotajiem jāatzīmē viena no divām atbildēm - "jā" vai "nē".
Iedzīvotāji nobalsot uzskata par savu pienākumu
Balsošanas iecirkņi ir atvērti no pulksten 7 līdz 19 pēc vietējā laika, kas ir vienāds ar Latvijas laiku.
Skolotājs Dimitris Halatsis, ierodoties vēlēšanu iecirknī Atēnu centrā, sacīja, ka balsos «Nē,» jo uzskata, ka vienīgais risinājums ir izdarīt spiedienu uz starptautiskajiem aizdevējiem.
Arī 80 gadus vecais Mikelis skaidroja, ka balsos «Nē,» jo tad «kreditori uztvers mūs nopietnāk».
Pensionētā žurnāliste, 61 gadu vecā Teodora teica, ka balsos «Jā,» jo tas nozīmē «Jā» Eiropas Savienībai.
This is what happens to an economy when banks die http://t.co/zsyVF2LDwS pic.twitter.com/xFANFCo89f— Charles Read (@EconCharlesRead) July 5, 2015
«Tas ir ļoti mulsinoši, ir ļoti grūti, nepavisam nav viegli izlemt,» atzina 56 gadus vecā Katrīna, kura atklāja, ka pat turot rokās biļetenu, vēl nav izlēmusi kā balsot. Viņa pastāstīja, ka vēlēšanās ir balsojusi par Cipru, taču ir vīlusies, jo viņš nav panācis vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Vēlēšanu iecirknī vērojama augsta vēlētāju aktivitāte un ieradušies pat ļoti veci cilvēki, liecina AFP reportieru novērotais.
Referendums tiek uzskatīts par tik svarīgu, ka daži grieķi, kas dzīvo ārpus valsts, pat speciāli devušies uz dzimteni, lai nodotu savu balsi. Steigā sarīkotajā referendumā vēstniecībās balsot nav iespējams.
Millions of Greeks are voting in bailout referendum. Continuing coverage here: http://t.co/JYq0Nma3kZ pic.twitter.com/u5t7eX0si0— BBC News (World) (@BBCWorld) July 5, 2015
Ekspertu viedokļi atšķiras
Tikmēr finanšu analītiķi šaubās par to, vai referendums kaut ko būtiski mainīs Grieķijas situācijā. Daudzi uzskata, ka sarunas atsāksies jebkurā gadījumā, lai arī «Nē» balsojums varētu veicināt Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Daži ekonomisti uzskata, ka mazākais ļaunums būtu «Nē» balsojums, jo tas liktu pieņemt sāpīgo valsts izstāšanos no eirozonas un ekonomikas stabilizēšanu, devalvējot valūtu.
«Balsojums «Nē» vismaz dotu Grieķijai iespēju ņemt savu likteni pašu rokās» un uzbūvēt nākotni, kas «lai arī varbūt nebūtu tik labklājīga kā kādreiz, bet būtu daudz cerīgāka nekā pašreizējās neciešamās mocības,» raksta Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Stiglics.
What happens if Greeks vote 'Yes', what happens if it's a 'No' http://t.co/gsZzQalBaa— Reuters Business (@ReutersBiz) July 5, 2015
Lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu, vismaz 40% no 9,9 miljoniem balsstiesīgo Grieķijas vēlētāju ir jāizdara sava izvēle.
Šonedēļ veiktā aptaujā 86% respondentu pauda gatavību piedalīties referendumā, kura izmaksas sasniedz 20 miljonus eiro.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ir atzinis, ka gadījumā, ja vairākums referenduma dalībnieku nobalsos «par,» radikāli kreisā premjera Alekša Cipra valdība būs spiesta atkāpties.
The Latest: Greece's prime minister says Greeks, not creditors, must choose nation's future 'with dignity': http://t.co/oCjiCHszQn— The Associated Press (@AP) July 5, 2015
Grieķijas iedzīvotāji, bažījoties par kapitāla kontroles izraisītu pārtikas un medikamentu trūkumu, steidz sagādāt nepieciešamākās lietas.
Tāpat pieaug spekulācijas par to, vai un kad bankas, kas pirmdien tika slēgtas, tiks atvērtas.
Daudzi uzņēmumi ir atzinuši, ka ir bijuši spiesti lūgt darbiniekus doties bezalgas atvaļinājumā, daži veikali atsakās pieņemt bankas karšu maksājumus, cenšoties izveidot skaidras naudas uzkrājumus. Tāpat izskanējis, ka dažas kompānijas maksā darbiniekiem ar kuponiem, kurus var izmantot vietējos lielveikalos.
Grieķijas parādu krīze, kas turpinājusies jau vairākus gadus, saasinājās pēdējos mēnešos, kas Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji mēģināja vienoties par reformu programmu, lai Grieķija varētu saņemt pēdējo maksājumu 7,2 miljardu eiro apmērā no starptautiskā aizdevuma pirms aizdevuma programmas termiņa beigām šā gada 30.jūnijā.
Krīzi vēl vairāk saasināja Cipra izsludinātais referendums pēc tam, kad pagājušajā nedēļas nogalē sarunas ar aizdevējiem nevainagojās panākumiem.
Cipra mērķtiecīgie manevri saniknoja starptautiskos aizdevējus, tādēļ sarunas par aizdevumu pārtrūka dažas dienas, pirms Grieķijai bija jāatmaksā Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,5 miljardi eiro.
The IMF's sad story: Greek debt sustainability http://t.co/JhMpY7nGqz pic.twitter.com/KCvqcHau8p— The Economist (@TheEconomist) July 5, 2015
Bez nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem Grieķijas valdība nespēja izpildīt savas saistības pret SVF un pirmdien noteica kapitāla kontroles pasākumus un slēdza bankas,
lai novērstu masveida naudas līdzekļu izņemšanu, ko bija sākuši Grieķijas iedzīvotāji.
Neskatoties uz to, Ciprs piektdienas vakarā mītiņā Atēnās tika sveikts kā varonis. Viņš aicināja sabiedrību referendumā balsot pret starptautisko aizdevēju programmu, sakot, ka tas stiprinās valdības pozīciju tālākās sarunās.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) līderi ir brīdinājuši, ka gadījumā, ja Grieķijas iedzīvotāji referendumā noraidīs starptautisko aizdevēju piedāvājumu, Grieķijai varētu nākties atstāt eiro zonu. Ciprs un finanšu ministrs Varufakis ir apsūdzējuši ES līderus par baiļu sēšanu Grieķijas iedzīvotājos.
Greece VOTE NO & reintroduce Drachma=cheap exports & holiday will boost your economy,EU is terrified you'll recover http://t.co/dFQCOeuR5X— David Jones (@DavidJo52951945) July 5, 2015
Sestdien publicētā intervijā Varufakis apsūdzēja Grieķijas starptautiskos aizdevējus terorismā. Grieķijas finanšu ministrs Janis
Varufakis paziņojis, ka viņš atkāpsies no amata, ja referendumā pārsvaru gūs aizdevēju prasību atbalstītāji.
Vienlaikus viņš Vācijas laikrakstam «Bild» paudis pārliecību, ka aizdevēju atbalstītāji balsojumā neuzvarēs, raksta lsm.lv
Pieaugot saspīlējumam, viņam bija jānoliedz biznesa laikraksta «Financial Times» vēstītais, ka Grieķijas noguldītājiem varētu atņemt 30% bankās esošo līdzekļu, lai stiprinātu banku sistēmu. Varufakis paziņoja, ka tās ir «ļaunprātīgas baumas».
Kopš kapitāla kontroles ieviešanas daudzi Grieķijas iedzīvotāji ir pauduši gatavību atbalstīt starptautisko aizdevēju prasības.
Ciprs ir uzstājis, ka referendumam vajadzētu likt starptautiskajiem aizdevējiem pieņemt viņa galveno prasību par jaunu parāda mīkstināšanas kārtu, lai Grieķija nepiedzīvotu finanšu krahu un, iespējams, haotisku aiziešanu no eiro zonas.\
Solidarity with the heroic people of Greece from Manchester. #OXI pic.twitter.com/U0Y72hGpV6— Roy (@RoyNUT) July 5, 2015
Tomēr kritiķi sūdzas, ka referendumā aplūkotais jautājums nav reāls, jo aizdevuma programma, par kuru vēlētājiem jāizsaka viedoklis, noslēdzās otrdien.
Eiropas līderi arī bažījas, ka Grieķijas referendums ietekmēs ne tikai šīs valsts nākotni, jo galēji kreisi noskaņotās un eiroskeptiskās partijas visā ES to izmanto, lai vērstos pret eiro.
Vienlaikus ir valstis, kurās pieaug nosodījums Grieķijas rīcībai pret savu saistību izpildi, lai gan solidaritātes ar Grieķiju mītiņi ir organizēti tādās pilsētās kā Barselona, Dublina, Lisabona un Londona.
Grieķija vairākās kārtās no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības valstu valdībām ir aizņēmusies kopumā 240 miljardus eiro.