Neraugoties uz risinājumu, kāds tiks rasts Grieķijas parādsaistību krīzes atrisināšanai, nepieciešama problēmu novēršana valsts nodokļu struktūrā, ārvalstu investīciju plūsmā un eksporta aktivitātē, lai ekonomika atgrieztos pie izaugsmes, norāda analītiķi.
Atēnas spējušas sabalansēt savu finansiālo stāvokli ar taupības pasākumiem, ko noteikuši kreditori glābšanas programmas ietvaros, taču ekonomisti uzsver, ka Grieķijas ekonomiku turpina nomākt strukturālās vājības un nevienlīdzība.
Ilgtspējīga izaugsme tiks sasniegta vien tad, kad šīs problēmas tiks novērstas prioritārajās ekonomikas jomās pēc pašreizējās krīzes mazināšanās.
- Jāatrisina problēmas pensiju sistēmā
Konsultāciju kompānijas «Xerfi» direktors Olivjē Pasē uzskata, ka Grieķijas pensiju sistēmas «laika bumbas likvidēšana ir prioritāte numur viens.»
«Ja nekas netiks darīts, tad pensiju sistēmā līdz 2030.gadam var izveidoties deficīts 7%-8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Grieķija no šīs reformas nevar izvairīties,» uzsver Pasē, norādot uz apjomīgo demogrāfisko virzību uz pensionēšanos, kas apdraud arī vairumu attīstīto valstu.
- Jācīnās ar nodokļu nemaksāšanu
Lai līdzsvarotu savas finanses, Grieķijai arī nepieciešams uzlabot savu nodokļu pārvaldi.
«Grieķijā pastāv skaidri novērojamas problēmas ar nodokļu iekasēšanu. Atēnām nāksies rast risinājumu,» norāda Francijas Ekonomiskās observatorijas izpētes direktors Ksavjē Timbo.
2012.gadā Grieķijas nodokļu auditēšanas pārvaldes direktors Nikoss Leks izteica aplēses, ka nodokļu nemaksāšanas dēļ valsts ekonomika zaudē 40-45 miljardus eiro gadā, kas veido 12%-15% no IKP.
- Jāpiesaista ārvalstu investori
Izaugsmes atjaunošana būs arī atkarīga no Grieķijas spējas piesaistīt apjomīgu ārvalstu investīciju pieplūdumu. Lai to veicinātu, Atēnām nepieciešams vienkāršot smacējošo pārvaldes režīmu.
Eksperti uzskata, ka caurskatāmība, uzticamība un atbildība noteikumos, kas attiecas uz biznesa investīcijām, veicinātu lielāku investīciju apjoma piesaisti.
«Bez stabilitātes jūs nevarat piesaistīt kapitālu,» uzsver Timbo.
- Jādažādo ekonomika
Tulūzas Universitātes profesors Gabriels Koletiss uzskata, ka Grieķijas galvenā problēma ir augstākas vērtības ekonomiskās aktivitātes nepietiekama attīstība - tas ir viens no rezultātiem nepietiekami dažādotai ekonomikai.
Grieķija var lepoties ar atsevišķiem konkurētspējīgiem ekonomikas sektoriem, tostarp tūrismu, lauksaimniecību un ostu darbību. Taču liela daļa uzņēmumu šajās nozarēs piedzīvojuši bankrotu Grieķijas smagās recesijas laikā. Tikmēr valsts saskārusies ar grūtībām nodrošināt lielāku pievienoto vērtību no tās spēcīgākajām nozarēm, jo sevišķi tūrisma, ņemot vērā to vidēja tirgus pozicionēšanu.
Pasē norāda, ka ekonomikas atlabšanai Grieķijai būs nepieciešams noteikt un attīstīt aktivitāti noteiktos svarīgos sektoros.
«Valstij ir vairāki aktīvi, jo sevišķi enerģijas sektorā ar vēja un saules resursiem. Tā spētu apmierināt aptuveni 70% enerģijas vajadzības ar atjaunojamajiem resursiem,» ir pārliecināts ekonomists.
- Jāpalielina eksports
Grieķijas ārējās tirdzniecības bilancē pērn reģistrēts deficīts 20,5 miljardu eiro apmērā. Deficīts radies galvenokārt enerģijas importa dēļ, kā arī tāpēc, ka Grieķijas uzņēmumi saskārušies ar grūtībām noturēties starptautiskajos tirgos.
«Tā ir valsts, kas eksportē maz un vāji,» norāda ekonomisti.
Labāka tirdzniecības veicināšana un palīdzības sniegšana Grieķijas uzņēmumiem nonākt ārvalstu tirgos šo situāciju labotu.
- Jācīnās ar izglītotu cilvēku aizbraukšanu
Krīzes dēļ bezdarbs Grieķijā pieaudzis vairāk nekā divkārt un sasniedzis 26,9%. Savukārt bezdarbs pārsniedzis 50% starp iedzīvotājiem līdz 25 gadu vecumam, kuri, visticamāk, izmantos savas tiesības doties uz citu Eiropas Savienības (ES) valsti, lai atrastu darbu.
«Valsts nonākusi nabadzībā. Tā ir sociāla un ekonomiska problēma,» vēsta Timbo, kurš ierosina īstenot pasākumus nodarbinātības veicināšanai.
Lai arī emigrācija palīdz īstermiņā mazināt sociālo spiedienu, ko rada masveidīgais bezdarbs, tā ilgtermiņā kaitē valstij, jo tā zaudē vērtīgas iedzīvotāju iemaņas.
