Gandrīz puse Grieķijas iedzīvotāju nedēļas nogalē gaidāmajā referendumā plāno balsot pret starptautisko aizdevēju ierosinājumiem, bet kapitāla kontrole, kas ieviesta Grieķijā, palielina to pilsoņu īpatsvaru, kas plāno balsot par, liecina trešdien publicēti aptaujas rezultāti.
Sabiedriskās domas pētījumu kompānija «Prorata» no svētdienas līdz otrdienai veica aptauju pēc tam, kad valdība nolēma ieviest stingru kapitāla kontroli un slēgt bankas saistībā ar to, ka bez vienošanās beidzās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir aicinājis valsts iedzīvotājus balsot noraidoši referendumā, kurā viņiem tiks lūgts atbildēt, vai viņi pieņem starptautisko aizdevēju jaunāko piedāvājumu, kuru pats Ciprs ir nodēvējis par «pazemojošu».
Jau noris gatavošanās svētdien gaidāmajam referendumam, kas varētu noteikt tālāko Grieķijas finanšu nākotni.
Pirms kapitāla kontroles ieviešanas 57% respondentu sacīja, ka balsos pret starptautisko aizdevēju priekšlikumu, bet 30% plānoja balsot par. 5% aptaujas dalībnieki nebija izlēmuši, kā balsot.
Tomēr pēc tam, kad pirmdien tika ieviesti kapitāla kontroles pasākumi, tostarp ierobežojums, ka bankomātā vienas dienas laikā nevar izņemt vairāk par 60 eiro, pieauga to īpatsvars, kas gatavi atbalstīt starptautisko aizdevēju priekšlikumu pieņemšanu, baidoties, ka Cipra pozīcija vēl vairāk kaitēs recesijas novārdzinātajai Grieķijai, kas nespēj pārvarēt augsto bezdarbu un milzu valsts parādu.
No otrdien aptaujātajiem 46% sacīja, ka balsos pret starptautisko aizdevēju priekšlikumiem, bet 37% teica, ka balsos par tiem, savukārt 17% nebija pieņēmuši konkrētu lēmumu, liecina pēc laikraksta «Ephimerida ton syndakton» pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.
Otrdien demonstrācijā Atēnās par starptautisko aizdevēju priekšlikumu pieņemšanu, ko daudzi uztver kā balsojumu par palikšanu Eiropas Savienībā un eiro zonā, piedalījās 20 tūkstoši cilvēku.
Pirmdienas vakarā 13 tūkstoši cilvēku piedalījās demonstrācijā pret glābšanas programmu un taupības pasākumiem.
No referenduma rezultāta ir atkarīga arī Cipra valdības nākotne. Ja Grieķijas sabiedrība atbalstīs starptautisko aizdevēju nosacījumu pieņemšanu, Cipra radikāli kreisi noskaņotā valdība, kas pie varas nāca janvārī, varētu būt spiesta atkāpties, bet aizdevuma programmas pretinieku triumfs nozīmētu Grieķijas izstāšanos no eiro zonas, kam var būt pagaidām neskaidras sekas attiecībā uz visu Eiropas Savienību.
