Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem, liecina Grieķijas premjera Alekša Cipra otrdienas vakarā nosūtīta vēstule kreditoriem. BBC savukārt ziņo, ka vēstule uzskatāma par Grieķijas kapitulāciju kreditoru priekšā, neskatoties uz to, ka iepriekš Grieķijas valdība paziņoja, ka par kreditoru prasībām tiks rīkots referendums.
Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi «labotu» priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.
Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic «daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi».
Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta «jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi», paziņoja avots valdībā.
Pieņem piedāvājumu, ko pats noraidīja
Grieķijas valdība piektdien noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, paziņodama, ka šīs prasības izraisītu recesiju un piedāvātā summa nav pietiekama. Grieķijas valdība par reformu priekšlikumu nākamsvētdien izsludinājusi referendumu.
BBC aptaujātie eksperti gan ir skeptiski un norāda, ka Grieķijas vēstule rada daudz neskaidrību, vienošanās piedāvājums no Cipra attiecoties uz iepriekš Grieķijai piedāvāto, nevis jaunākajiem piedāvājumiem, kas tika izteikti šīs nedēļas sākumā.
Avoti Briselē paziņoja, ka saņemtajā priekšlikumā ir «būtiskas atšķirības» no kreditoru pēdējā piedāvājuma.
Grieķijas iesniegtie labojumi paredz pievienotā vērtības nodokļa atlaides saglabāšanu Grieķijas salām, uz vairākiem mēnešiem atlikt reformas par pensionēšanās vecumu un uz ilgāku laiku saglabāt «solidaritātes piemaksas» nabadzīgajiem pensionāriem.
Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible trešdien paziņoja, ka Grieķija raida juceklīgus signālus, un aicināja to izskaidrot savu pozīciju pirms sarunām ar kreditoriem.
Viņš arī noraidīja iespēju noslēgt vienošanos ar Grieķiju pirms nedēļas nogalē paredzētā referenduma.
Šeible norādīja uz pretrunīgajām ziņām par to, vai Atēnas joprojām plāno nedēļas nogalē rīkot referendumu un vai šajā jautājumā atbalsta «jā» vai «nē» balsojumu.
«Tāpēc Grieķijai ir vispirms jāizskaidro sava pozīcija, ko tā grib, un tad mēs par to runāsim apstākļos, kas tagad ir daudz sarežģītāki,» pavēstīja Šeible.
Viņš arī uzsvēra, ka «noraidāmais vai apstiprināmais priekšlikums vairs neeksistē un nekad nav eksistējis», jo Eiropas priekšlikumu Atēnas pagājušajā nedēļā noraidīja un palīdzības programma formāli izbeidzās naktī no otrdienas uz trešdienu.
Tā kā programma ar pusnakti ir noslēgusies, «juridiskie un aktuālie fakti» ir pilnībā mainījušies, sacīja Šeible.
«Mēs esam gatavi jebkādai iespējamībai, taču mēs esam patiesi sarežģītā situācijā,» pavēstīja ministrs, par notiekošo «pilnībā vainojot grieķu līderu uzvedību, kas vairs nav saprotama nevienam».
Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri otrdien atteicās pagarināt Grieķijas glābšanas programmas termiņu, bet trešdien sarunas turpināsies, paziņojušas amatpersonas. Ciprs bija pieprasījis glābšanas programmas īstermiņa pagarinājumu, lai izvairītos no «tehniskas maksātnespējas» Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kuram Atēnām otrdien bija jāatmaksā 1,6 miljardi eiro.
