Grieķijas valdības sešus gadus cīnījās ar politisko mazspēju un korupciju, lai izvairītos no defolta un spētu pierādīt, ka valsts ir cienīga būt starp 19 eirozonas valstīm. Tomēr grieķu politiķu viltības, šantāžas taktika un iedzīvotāju cerības izrādījās veltas, jo naktī uz trešdienu Grieķija ir kļuvusi par pirmo valsti Eiropas Savienībā, kas defoltēja, nespējot norēķināties ar SVF.
Grieķija ar abām kājām ārpus eirozonas. Vai arī no Eiropas Savienības?
Eirozonas finanšu ministri otrdien vēlu vakarā atteicās pagarināt Grieķijas glābšanas programmas termiņu, bet trešdien sarunas turpināsies, paziņojušas amatpersonas. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats teicis, ka Grieķija piedāvājusi atteikties no gaidāmā referenduma 5.jūlijā, ja sarunas ar Eiropas Savienību (ES) atsāksies, taču viņš nav pārliecināts, ka tas nav tikai kārtējais Grieķijas valdības izgājiens, lai iegūtu laiku.
Arī Somijas finanšu ministrs Alekss Stubs sacīja, ka pagarināšana nav iespējama un norādīja, ka lūgums pēc jaunas vienošanās ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) tiks kārtots, ievērojot normālās procedūras.
Avoti Grieķijas valdībā ziņo, ka sarunas šodien beigušās un turpināsies rīt, dodot laiku finanšu ministriem apsvērt Atēnu priekšlikumus.
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms telekanālam CCN sacīja: «Politiskie apstākļi un politiskā nostāja (..) izskatās, nav mainījusies, un mēs joprojām gaidām referendumu».
Tomēr laikraksts «Times of Malta» ziņoja, ka
Grieķija ir piedāvājusi atcelt 5.jūlijā plānoto referendumu par starptautisko kreditoru priekšlikumiem, ja sarunas ar Eiropas Savienību (ES) atsāksies.
Laikraksts atsaucies uz Maltas premjerministru Džozefu Muskatu, kurš to paziņojis parlamentā.
Tomēr Muskata neesot drošs, vai Grieķijas piedāvājums ir pavērsiens vai tikai viltība, lai iegūtu laiku, vēsta «Times of Malta».
Jau vēstīts, ka telefonkonference tika noorganizēta, lai apspriestu Grieķijas jauno priekšlikumu noslēgt «divu gadu vienošanos ar ESM, lai pilnībā segtu valsts finansēšanas vajadzības un vienlaicīgu parādsaistību restrukturizāciju».
Grieķijas valdība otrdien vakarā pieprasīja jaunu vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), cerībā glābt krīzes skarto valsti dažas stundas pirms beidzas tās starptautiskās glābšanas programmas termiņš. Šo «prasību» var uzskatīt par jaunu lūgumu pēc aizdevuma, papildus aizdotajiem € 323 miljardiem.
«Grieķijas valdība šodien ierosināja divu gadu vienošanos ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai pilnībā segtu valsts finansēšanas vajadzības un vienlaicīgu parādsaistību restrukturizāciju,» otrdien paziņoja Grieķijas premjera birojs.
Jau ziņots, ka Grieķija otrdien nespēj veikt svarīgu parādsaistību maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), raisot bažas par haotisku dalības pārtraukšanu eirozonā. Vienlaikus otrdien beidzas arī Grieķijas starptautiskās glābšanas programmas termiņš.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs aicinājis valsts iedzīvotājus svētdien plānotajā referendumā noraidīt kreditoru bargās reformu prasības, taču vienlaikus viņš arī centies panākt glābšanas programmas termiņa pagarinājumu, lai novērstu Atēnu maksātnespēju.
Nespēja veikt šo maksājumu nozīmētu, ka Grieķija kļūtu par pirmo valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību defoltu, kopš Zimbabves 2001.gadā, taču dzīves līmeņa ziņā tā būtu turīgākā.
Tūkstošiem iedzīvotāju pirmdienas vakarā devās Grieķijas divu lielāko pilsētu - Atēnu un Saloniku - ielās, lai atbalstītu valdības pretošanos jaunākajiem kreditoru priekšlikumiem pēc tam, kad nesaskaņas ar aizdevējiem lika valdībai slēgt bankas un noteikt kapitāla plūsmas kontroles pasākumus.
Savukārt otrdienas vakarā Atēnās notika pretdemonstrācija, kurā aptuveni 20 000 grieķu pieprasa atbalstīt vienošanos ar kreditoriem.
Pārrunas starp Grieķiju un kreditoriem tika pārtrauktas bez rezultātiem, kad Ciprs negaidīti paziņoja par ieceri rīkot referendumu par starptautisko kreditoru izteiktajiem priekšlikumiem.
Ciprs gan centās mazināt satraukumu pirmdien, norādot uz iespējām vēl rīkot pārrunas un sakot, ka 5.jūlija referendums nodrošinātu Grieķijai «daudz spēcīgāku pozīciju» cīņā par vienošanos ar kreditoriem.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) valstu līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Itālijas premjers Mateo Renci, brīdinājuši, ka tas faktiski būtu balsojums par Grieķijas vietu eirozonā.
Grieķijas valdība aicinājusi iedzīvotājus referendumā balsot pret kreditoru priekšlikumiem, un Ciprs paziņojis, ka pretējā gadījumā viņa valdība atkāpsies.
