Grieķijas valdība otrdien vakarā pieprasīja jaunu vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), cerībā glābt krīzes skarto valsti dažas stundas pirms beidzas tās starptautiskās glābšanas programmas termiņš. Šo «prasību» var uzskatīt par jaunu lūgumu pēc aizdevuma, papildus aizdotajiem € 323 miljardiem.
«Grieķijas valdība šodien ierosināja divu gadu vienošanos ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai pilnībā segtu valsts finansēšanas vajadzības un vienlaicīgu parādsaistību restrukturizāciju,» otrdien paziņoja Grieķijas premjera birojs.
Jau ziņots, ka Grieķija otrdien nespēj veikt svarīgu parādsaistību maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), raisot bažas par haotisku dalības pārtraukšanu eirozonā. Vienlaikus otrdien beidzas arī Grieķijas starptautiskās glābšanas programmas termiņš.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs aicinājis valsts iedzīvotājus svētdien plānotajā referendumā noraidīt kreditoru bargās reformu prasības, taču vienlaikus viņš arī centies panākt glābšanas programmas termiņa pagarinājumu, lai novērstu Atēnu maksātnespēju.
Nespēja veikt šo maksājumu nozīmētu, ka Grieķija kļūtu par pirmo valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību defoltu, kopš Zimbabves 2001.gadā, taču dzīves līmeņa ziņā tā būtu turīgākā.
Ciprs jau paziņojis, ka Grieķija nespēs SVF veikt parādsaistību maksājumu 1,5 miljardu eiro apmērā, kas paredzēts otrdien.
«Kā tas ir iespējams, ka kreditori gaida SVF maksājumu, kamēr mūsu bankas tiek smacētas,» pirmdienas vakarā intervijā televīzijai ERT norādīja Ciprs.
Tūkstošiem iedzīvotāju pirmdienas vakarā devās Grieķijas divu lielāko pilsētu - Atēnu un Saloniku - ielās, lai atbalstītu valdības pretošanos jaunākajiem kreditoru priekšlikumiem pēc tam, kad nesaskaņas ar aizdevējiem lika valdībai slēgt bankas un noteikt kapitāla plūsmas kontroles pasākumus.
Pārrunas starp Grieķiju un kreditoriem tika pārtrauktas bez rezultātiem, kad Ciprs negaidīti paziņoja par ieceri rīkot referendumu par starptautisko kreditoru izteiktajiem priekšlikumiem.
Ciprs gan centās mazināt satraukumu pirmdien, norādot uz iespējām vēl rīkot pārrunas un sakot, ka 5.jūlija referendums nodrošinātu Grieķijai «daudz spēcīgāku pozīciju» cīņā par vienošanos ar kreditoriem.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) valstu līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Itālijas premjers Mateo Renci, brīdinājuši, ka tas faktiski būtu balsojums par Grieķijas vietu eirozonā.
Grieķijas valdība aicinājusi iedzīvotājus referendumā balsot pret kreditoru priekšlikumiem, un Ciprs paziņojis, ka pretējā gadījumā viņa valdība atkāpsies.
