Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par nodomu finansēt dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvniecību Baltijas valstīs. EK «Rail Baltica II» pirmajai kārtai plāno piešķirt līdzfinansējumu 81,83% no attiecināmajām izmaksām. Kopējā attiecināmās izmaksas pirmajai «Rail Baltica II» kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.
Vienlaikus EK plāno ar 85% līdzfinansējumu no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, atbalstīt Lietuvas dzelzceļa pieteikto projektu «»Rail Baltica» ES platuma dzelzceļa infrastruktūras trūkstošo posmu savienošana līnijā Polijas un Lietuvas valsts robeža-Kauņa un gatavošanās ES platuma dzelzceļa līnijas Kauņa-Lietuvas un Latvijas valsts robeža attīstīšanai».
ES transporta komisāre Violeta Bulca pauda gandarījumu piedāvāt lielāko investīciju plānu transporta sektorā ES vēsturē. Projekti, kurus izvēlēts atbalstīt, kalpošot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, uzlabojot infrastruktūru un veicinot ilgtspējīgus un inovatīvus mobilitātes risinājumus. Paredzēts, ka, īstenojot EK plānu par Eiropas transporta koridoru attīstību, tiks izveidoti 10 miljoni jaunu darbuvietu, kā arī sasniegta 1,8% iekšzemes kopprodukta izaugsme līdz 2030.gadam.
Bulca «Rail Baltica II» nosauca par vienu no galvenajiem projektiem, kas izvēlēts atbalstam.
«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro.
Pieteikums EK «Rail Baltica II» līdzfinansējumam tika iesniegts februāra beigās. Latvija, Lietuva un Igaunija ar kopuzņēmuma «RB Rail» starpniecību no komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta «Connecting Europe Facility» (CEF) projekta pirmā posma īstenošanai lūdz apmēram 620 miljonus eiro. Šogad iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Projekta finansēšanu vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Savienošanas fonda (Connecting Europe Facility) komitejai, kuras sēde paredzēta 10.jūlijā. Pēc tam Eiropas Savienības (ES) Inovāciju un tīklu izpildaģentūra (INEA) sagatavos dotāciju līgumus, kuri būs jāparaksta šī gada otrajā pusē.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss aģentūrai BNS norādīja, ka pagaidām vēl ir pāragri vērtēt plānoto atbalsta apmēru «Rail Baltica II» pirmajai kārtai, jo jāiepazīstas ar oficiālajiem dokumentiem.
«10.jūlijā būs oficiālais lēmums, tad arī ķersimies klāt,» teica Matīss.
«Rail Baltica II» projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas «Aecom» 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma - «Rail Baltica II» projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.
Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail» izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir «Rail Baltica» dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
EK pirmdien pavisam atvēlēja 13,1 miljardu eiro 276 dažādu transporta projektu atbalstam.
Eiropas Savienošanas fondam periodā no 2014. līdz 2020.gadam dažādu Eiropas Savienības (ES) valstis savienojošu transporta tīklu izveides finansēšanai atvēlēti 24,05 miljardi eiro.
