Grieķija 5.jūlijā rīkos referendumu par starptautiskā aizdevuma programmu

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Grieķija 5.jūlijā rīkos referendumu par starptautiskā aizdevuma programmas pagarināšanu, kas valstij tiek piedāvāta sarunās ar starptautiskajiem kreditoriem, sestdienas rītā paziņoja premjerministrs Aleksis Ciprs.

Ciprs nāca klajā ar negaidīto paziņojumu televīzijas uzrunā Grieķijas tautai pēc viņa valdības ārkārtas sēdes. Valdības amatpersonas aicina tautu referendumā noraidīt starptautisko kreditoru priekšlikumu.

«Grieķijas valdība ir aicināta pieņemt priekšlikumu, kas uzliek jaunus nepanesamus slogus grieķu tautai. Tieši tagad mums ir vēsturiska atbildība par .. mūsu valsts nākotni. Un šī atbildība uzliek mums pienākumu atbildēt uz [kreditoru] ultimātu, pamatojoties uz grieķu tautas suverēno gribu,» teica Ciprs.

Lēmums par referenduma rīkošanu radikāli paaugstina likmes Grieķijas konfrontācijā ar tās starptautiskā aizdevuma kreditoriem – Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko valūtas fondu (SVF), kurus Ciprs apsūdz jaunas pensiju samazināšanas, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanas un darba tirgus reformu pieprasīšanā.

Ciprs sacīja, ka sestdien tiks sasaukta parlamenta ārkārtas sēde, lai ratificētu šo lēmumu.

«Jautājums būs par [kreditoru] priekšlikuma pieņemšanu vai noraidīšanu,»

teica Ciprs, kura radikāli kreisā valdība jau ir paziņojusi, ka noraida kreditoru priekšlikumu.

Šodien Briselē notiek eiro zonas valstu finanšu ministru sanāksme, kas tiek uzskatīta par pēdējo mēģinājumu panākt vienošanos starp Grieķiju un starptautiskajiem kreditoriem. Ja šāda vienošanās netiks panākta, Grieķijai drīz pietrūks naudas savu parāda saistību izpildei pret SVF, un tas draud ar Grieķijas defoltu un iespējamu haotisku aiziešanu no eiro zonas.

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms šodien, ierodoties uz ministru apspriedi Briselē, paziņojis, ka ir nepatīkami pārsteigts par Grieķijas valdības lēmumu rīkot referendumu, jo tas «aizcērt durvis turpmākajām sarunām» ar Atēnām.

«Viņi acīmredzami noraidījuši pēdējos priekšlikumus (..) un uz šādiem negatīviem pamatiem piedāvājuši parlamentam rīkot referendumu, dodot negatīvu padomu arī Grieķijas tautai.

Šodien mēs no Grieķijas ministra dzirdēsim, vai tas viss ir tā, vai mēs esam sapratuši pareizi, un tad runāsim par sekām.»

Savukārt Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stuba paziņojis, ka

palīdzības programmu Grieķijai nedrīkst pagarināt un jebkādas sarunas par to ar Atēnām ir jābeidz.

Tikmēr Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda žurnālistiem norādījusi, ka SVF turpinās strādāt, lai mēģinātu «atjaunot Grieķijas ekonomikas stabilitāti», neraugoties uz Atēnu paziņojumu par referendumu.

Grieķijas attīstības ministrs Panajotis Lafazanis pēc valdības ārkārtas sēdes aicināja tautu referendumā balsot pret kreditoru priekšlikumu.

«Grieķu tautas atbilde būs pārliecinošs nē. Visi grieķi balsos pret,» Lafazanis sacīja reportieriem.

Jau vēstīts, ka Grieķijas valdība piektdien noraidīja kreditoru piedāvājumu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, uzsverot, ka piedāvājums nevar tikt pieņemts, jo aizdevēju pieprasītās reformas novedīšot pie recesijas un piedāvātā summa esot nepietiekama.

Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt palīdzības programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai šajā nedēļas nogalē ir jāpanāk vienošanos.

Aizdevēji ir gatavi ātri izmaksāt Grieķijai 1,8 miljardus eiro no Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīcībā esošo Grieķijas obligāciju peļņas, lai tā varētu otrdien, 30.jūnijā, atmaksāt 1,5 miljardus eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), ja Grieķijas parlaments apstiprinās reformas, liecina aģentūras AFP rīcībā nonācis aizdevēju priekšlikums.

Tālāk finansējums Grieķijai tiktu piešķirts no eiro zonas krīzes finansējuma fonda - Eiropas stabilitātes mehānisma - un līdzekļiem, kas šobrīd veltīti Grieķijas banku atbalstam.

Kopā Grieķija piecu mēnešu laikā saņemtu 12 miljardus eiro.

Eiro grupas (eiro zonas valstu finanšu ministru) sanāksme Briselē Grieķijas parāda jautājumā ceturtdien beidzās bez rezultātiem. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands piektdienas naktī brīdināja, ka Grieķijai jāpanāk vienošanās ar kreditoriem «izšķirošās» sarunās sestdien jaunas eiro grupas sanāksmes laikā.

Grieķija un tās starptautiskie kreditori - Eiropas Komisija (EK), ECB un SVF - piecus mēnešus ilgās sarunās ir mēģinājuši panākt vienošanos, kas ļautu Grieķijai saņemt pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu 7,2 miljardu eiro apmērā.

Ja netiks panākta vienošanās, Grieķija, visticamāk, nespēs izpildīt savas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu 1,6 miljardu eiro apmērā, kuru termiņš ir 30.jūnijs. Ja saistības netiks izpildītas, Grieķijai draud maksātnespēja un haotiska izstāšanās no eiro zonas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu