Eiro zonas valstu finanšu ministru (eiro grupas) sanāksme, kuras mērķis bija sagatavot eiro zonas valstu ārkārtas samitu par Grieķijas parādu krīzi, pirmdien beidzās bez vienošanās, bet tuvāko dienu laikā ir gaidāma jauna eiro grupas sanāksme, paziņoja amatpersonas.
«Eiro grupa beidzas. Darbs turpinās. Institūcijas izvērtē priekšlikumus,» mikroblogu vietnē «Twitter» pavēstīja finanšu ministrs Aleksandrs Stubs.
«Eiro grupa atkal sanāks šonedēļ. Mums ir vajadzīga vienošanās tuvāko dienu laikā,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Jau ziņots, ka Briselē pirmdienas vakarā notiks eiro zonas samits par Grieķijas parādu krīzi.
Samitu izsludināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tam, kad ceturtdien eiro zonas finanšu ministru sanāksmē Luksemburgā neizdevās panākt vienošanos, kas ļautu piešķirt Grieķijai starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu.
Eiro zonas valstu un valdību vadītāju sanāksme sāksies pulksten 19 pēc Briseles laika (20 pēc Latvijas laika).
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs svētdien Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Francijas prezidentam Fransuā Olandam izklāstīja kārtējos priekšlikumus par to, kā atrisināt krīzi.
Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts pirmdien brīdināja, ka pirmdien paredzētais eiro zonas ārkārtas samits par Grieķijas parādu krīzi var būt tikai «konsultāciju» formā, ja starptautiskie kreditori nav pieņēmuši Grieķijas jaunākos priekšlikumus.
«Bez pamata lēmumam» vai iepriekšējas vienošanās starp Grieķiju un tās trim starptautiskajiem aizdevējiem «šovakar var būt tikai konsultāciju samits», Zeiberts sacīja reportieriem.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible pirmdien pesimistiski novērtēja jaunos reformu plānus, kurus Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs svētdien izklāstīja telefonsarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Šoible sacīja, ka šajos Grieķijas priekšlikumos nav nekā jauna.
«Es nezinu nekādus jaunus priekšlikumus ... Mums līdz šim nav nekādu būtisku priekšlikumu,» Šoible sacīja reportieriem, ierodoties uz sarunām. «Es neredzu, kā mēs spēsim sagatavoties eiro samitam, jau mums nav būtisku priekšlikumu,» teica Šoible.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, pirmdien ierodoties Briselē uz eiro zonas ārkārtas samitu, izslēdza pensiju samazināšanu, elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu un pārmērīgu budžeta pārpalikumu, ja tiks panākta jebkāda vienošanās ar Grieķijas kreditoriem.
«Mēs esam šeit, lai noslēgtu dzīvotspējīgu ekonomisku vienošanos,» sacīja Ciprs pirms sarunām ar kreditoru pārstāvjiem.
Cipra biroja paziņojumā teikts, ka «šādas vienošanās pamati» ietver «atteikšanos no pārmērīgiem pamatbudžeta pārpalikumiem, algu un pensiju aizsardzību, izvairīšanos no pārmērīgām un nesaprātīgām elektroenerģijas [cenu] paaugstināšanām».
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pirmdien brīdināja, ka vienošanās ar Grieķiju par līdzekļu piešķiršanu tās defolta novēršanai vēl nav panākta.
ES ekonomikas lietu komisārs Pjērs Moskovisī pirmdien vairākas stundas pirms šī samita paziņoja, ka Grieķijas un eiro liktenis «lielā mērā tiks izlemts» pirmdien.
«Mēs tuvojamies absolūti izšķirošam momentam,» komisārs sacīja intervijā Francijas radio. Viņš pauda uzskatu, ka šajā samitā var tikt panākta vienošanās Grieķijas defolta novēršanai.
Grieķijas svētdien iesniegtie priekšlikumi Eiropas aizdevējiem «ir pareizajā virzienā, tie var pieļaut pamatu vienošanās panākšanai; citiem vārdiem, vēl ir daudz jāapspriež,» sacīja Moskovisī. «Es uzskatu, ka Grieķijas valdība beidzot ir sapratusi, ka tai jāsniedz konkrēti un solīdi pretpriekšlikumi,» viņš piebilda.
Junkera birojs pirms tam paziņoja, ka šie priekšlikumi, kurus Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs detalizēti izklāstīja telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Junkeru, ir «labs pamats progresam».
Grieķija un tās starptautiskie kreditori - EK, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) - piecus mēnešus ilgās sarunās ir mēģinājuši panākt vienošanos, kas ļautu Grieķijai saņemt pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu 7,2 miljardu eiro apmērā.
Ja netiks panākta vienošanās, Grieķija, visticamāk, nespēs izpildīt savas saistības pret SVF 1,6 miljardu eiro apmērā. Parāda maksājums jāveic 30.jūnijā. Ja saistības netiks izpildītas, Grieķijai draud haotiska izstāšanās no eiro zonas.
