Latvijā ir daudz skaistu vietu un būvju, ar ko lepojamies. Diemžēl valstij bieži nav naudas, lai tās uzturētu, tāpēc šīs skaistās ēkas un vietas pārdod privātpersonām. Viena no tādām ir Zentenes pils, kuru iegādājies Krievijas pilsonis, lai iegūtu uzturēšanās atļauju. Viņš solījies ieguldīt ēku kompleksa uzturēšanā lielu naudu, bet tā arī Zentenē nav redzēts.
Zentenes pils celta 1870.gadā, to cēla firstu Līvenu dzimta. Pēc 1920. gada ēka pārgāja valsts īpašumā, vēlāk pilī ierīkoja skolu.
Skolu slēdza 2009.gadā mazā skolēnu skaita dēļ, un pašvaldībai nebija pa spēkam pili uzturēt, tādēļ tika rīkota izsole pils pārdošanai. 2011.gada aprīlī izsolē pili, skolas internāta ēku un zemi 12,18 hektāru platībā par 130 000 latu nopirka Krievijas pilsonis Sergejs Beztuževs.
Krievijas uzņēmējs, kurš izsolē iegādājās Zentenes pili, solīja sakopt ēkas un nodrošināt piecas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, kā arī pils atjaunošanā triju gadu laikā ieguldīt divus miljonus eiro. Līgumā atrunāts, ka gadījumā, ja īpašnieks nedara līgumā solīto, pašvaldībai ir tiesības uz atpakaļpirkumu par puscenu.
Kopš pils pārdošanas pagājuši četri gadi, un šajā laikā pils stāvoklis ir kļuvis pavisam bēdīgs.
Pašvaldība spiesta rūpēties par Krievijas pilsoņa privātīpašumu
Zentenes pašvaldības vadītāja Silvija Rabkēviča pastāstīja, ka, kopš pils nopirkta, ne īpašnieks, ne personas, kas viņu pārstāv Latvijā, par pili nav izrādījuši interesi. Pašvaldība sākumā sūtīja brīdinājumus un atgādinājumus, ka īpašniekam jāpilda solījumi, bet nekādas darbības no īpašnieku puses tam nav sekojušas. Tad pašvaldība sākusi pļaut pils parka zāli, lai ugunsgrēka gadījumā neaizdegtos vecā kūla, un pils tā tiktu pasargāta, pilī ierīkota signalizācija, lai to pasargātu no garnadžiem. Respektīvi,
Krievijas pilsoņa privātīpašums Latvijā ticis uzturēts par nodokļu maksātāju naudu.
Pašvaldības vadītāja saka, ka naudu, ko izmanto pils apsaimniekošanā, pašvaldība ir prasījusi atmaksāt īpašniekam, un Sergejs Beztuževs pašvaldības ieguldīto summu ir samaksājis. Pašvaldība pils uzturēšanai gadā tērējot ap 1000 eiro.
Īpašniekam aizliegums izbraukt no Krievijas
Tukuma novada domes juridiskās daļas pārstāve Lelde Bičuša pastāstīja, ka pirms gada esot sazinājusies ar Beztuževu, kurš teicis, ka pili vēlas pārdot, jo viņam ir aizliegums izbraukt no Krievijas, tāpēc viņš nevar apmesties uz dzīvi Zentenes pilī, kā to bija plānojis. Bičuša skaidroja, ka
dome nolēmusi neizmantot atpakaļpirkšanas tiesības, jo pils uzturēšana prasa lielus līdzekļus
un šobrīd nav skaidrs, kādām funkcijām šo pili varētu izmantot.
Kultūras pieminekļu inspekcija informēta par situāciju
Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) pārstāvji par situāciju ar pili ir informēti, darbinieki pili esot apskatījuši. Viņu spēkos gan esot iejaukties šajos procesos, bet ne kardināli risināt šādas situācijas. Inspekcija var uzlikt materiālā ziņā nenozīmīgu sodu par arhitektūras pieminekļa neuzturēšanu kārtībā.
Inspekcijas kapacitāte nav tik liela, lai spētu kvalitatīvi uzraudzīt un izsekot tam, kas notiek ar kultūras pieminekļiem.
Daudz palīdzot iedzīvotāji, ziņojot par nolaidību un nebūšanām.
Pēc inspekcijas pārstāvja teiktā, arī situācijā, ja valsts šo īpašumu nopirktu atpakaļ, tai nebūtu līdzekļu, lai šo ēku atjaunotu un uzturētu.
Zentenes pašvaldības vadītāja Silvija Rabkēviča teica, ka pēdējā laikā manīti daži cilvēki, kas uz pili atbraukuši. Zināms, ka tiek meklēti risinājumi, kā cīnīties ar branti, kas iemetusies pils sienās laikā, kad ēka nav tikusi kurināta.
Iespējams, tiek veikti kādi darbi, lai pili sagatavotu jaunai pārdošanai.
Pagaidām visi pacietīgi gaida, kā notikumi risināsies 2016.gada pavasarī, kad pēc līguma ir tiesības pili pārpirkt.
Daži fakti no pils vēstures:
Senais nosaukums - Senten. 1540. gadā muižu izlēņo Filipam von der Brogenam (Philipp v. d. Brüggen).
Pēc tam muiža nonāk fon der Sakenu un no 1818. gada firstu Līvenu dzimtas pārvaldījumā.
Pēc 1920. gada ēka pāriet valsts īpašumā, un no 1938. gada tajā ir Zentenes skola.
Muižas apbūve veidojusies 19. gs. vidū - 19. gs. 2 pusē. Sākotnēji saimniecības pagalma apbūvi veidoja stallis, kalpu māja un klēts. Savukārt kungu mājas priekšā veidots regulārs parādes laukums un tālāk - dārzs, kuru ieskāva akmens mūra žogs ar vārtiem. Kungu māja celta ap 1845. gadu Berlīnes skolas vēlā klasicisma stilā ar firstu Līvenu ģerboni dārza fasādes portika frontonā. Ēkā saglabājusies bagātīga neorenesanses stila interjeru dekoratīvā apdare - zālē plastiskā griestu apdare, kolonnas, koka kāpnes uz 2. stāvu, krāsnis. Dārza centrā ir kastaņu aleja. Gar alejām stādītas eksotu koku grupas. Gar kalpu māju liepu aleja ved uz meža parku. Kungu mājas priekšā saimniecības pagalmā aug Latvijā resnākā īve. Parkā (20,9 ha) 16 svešzemju sugu koki un krūmi, dīķis, pie tā akmeņu krāvums ar grotu. Pils fasādes pusē - varens sarkanais dižskābardis. Kastaņu alejas malā - II pasaules kara vācu karavīru kapi.
