Ir nodrošināts finansējums, lai paplašinātu cauruļvadu, kas Krievijas gāzi no Turcijas piegādās Grieķijai, un vienošanos varētu parakstīt jau šomēnes, pirmdien paziņoja Grieķijas enerģētikas ministrs Panagiotis Lafazanis.
Grieķijas ministrs: ir finansējums Krievijas gāzesvada caur Turciju paplašināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā Krievijas sabiedriskajai televīzijai Lafazanis norādīja, ka viņam ir bijušas vairākas ražīgas tikšanās Krievijā, kas ir gatava piedalīties projekta finansēšanā.
Viņš sacīja, ka Grieķijas kompānijām ir «milzīga interese» par gāzesvada «Turkish Stream» paplašināšanu.
«Mēs jau zinām, ka tā būs Grieķijas valsts kompānija, kas būs atbildīga, un turklāt jautājums par finansējumu arī jau ir atrisināts: infrastruktūras izmaksas tiek lēstas ap diviem miljardiem ASV dolāru (1,82 miljardiem eiro),» sacīja Lafazanis.
Ministrs norādīja, ka vienošanos varētu panākt trīs dienas notiekošajā Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā, kas sāksies 18.jūnijā.
Krievijas plašsaziņas līdzekļi ir vēstījuši, ka citas valstis ir ieinteresētas cauruļvada savienojumā ar Grieķiju, tomēr ir atturīgas, jo baidās saniknot ES.
Krievija pērn, kad saasinājās valsts attiecības ar Eiropas Savienību (ES) saistībā ar Krievijas iesaisti Ukrainas konfliktā, atteicās no plānotā gāzesvada «South Stream» projekta uz Eiropas dienvidaustrumiem, lai gan bija jau sākta tā izbūve.
Tā vietā Krievija paziņoja par gāzesvada būvniecību uz Turciju, kuru plānots pabeigt 2016.gada decembrī, un norādīja, ka Eiropas valstīm vajadzēs izbūvēt savienojumus, lai saņemtu gāzi no Krievijas.
Kopš janvārī pēc parlamenta ārkārtas vēlēšanām Grieķijā pie varas nāca Radikāli kreiso koalīcija (SYRIZA), Krievija ir centusies piesaistīt Grieķijas premjeru Aleksi Cipru, kurš ir bijušais komunists un nav slēpis vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Krieviju un ir kritizējis ES sankcijas pret šo valsti saistībā ar krīzi Ukrainā.
Cipram ir grūtības panākt pēdējo starptautiskā glābšanas aizdevuma maksājumu no ES un Starptautiskā Valūtas fonda, un Krievija ir izteikusi iespējamību finansēt projektu, kas varētu ļaut Grieķijai atmaksāt savu milzīgo valsts parādu.