Šogad pirmajos četros mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā izveidojies pārpalikums 155 miljonu eiro apmērā pretstatā deficītam pērn attiecīgajā laika periodā, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā.
Valsts budžeta pārpalikums četros mēnešos - 155 miljoni eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija vērojams 155 miljonu eiro liels pārpalikums. Salīdzinājumā ar 2014.gada atbilstošo periodu konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojās par 165,7 miljoniem eiro.
To pamatā noteica būtiski lielāki ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības,»
informēja ministrijā.
Pēc ministrijas pārstāvju vēstītā, 2015.gada pirmajos četros mēnešos saņemts līdz šim neraksturīgi liels ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu apmērs, valsts pamatbudžetā veidojot pusi no apstiprinātā gada plāna - 50,1%. Šo ieņēmumu pieaugums pamatā ir skaidrojams ar Eiropas Komisijas (EK) veiktajām atmaksām par iepriekš realizētajiem projektiem 2007.-2013.gada plānošanas periodā. Tādējādi pārpalikums valsts budžetā 96,4 miljonu eiro apmērā sekmēja pārpalikumu kopbudžetā.
Savukārt pašvaldību budžetā, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados, šā gada sākumā ir novērots pārpalikums - 58,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar pērnā gada četriem mēnešiem, tas bija par 13,6 miljoni eiro mazāks, informēja FM.
«Neraugoties uz pārpalikumu kopbudžetā, nedrīkst aizmirst par ikgadējo straujo izdevumu pieauguma tendenci gada pēdējos mēnešos, kas rezultātā būtiski pasliktina bilanci gada nogalē.
Stabilais izdevumu pieauguma temps, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu, skaidri norāda uz to, ka gada pēdējos mēnešos kopbudžetā izveidosies deficīts.
Sagaidāms, ka šā gada turpmākajos mēnešos ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības vidēji mēnesī tiks saņemti mazākā apmērā,» atzīmēja ministrijas pārstāvji.
FM informēja, ka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi ir pieauguši par 339 miljoniem eiro jeb 12,4%. Lielāko pieaugumu - par 202,3 miljoniem eiro jeb 59,5% - nodrošināja iepriekš minētie saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības. Turpretī kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2015.gada pirmajos četros mēnešos bija 2252,4 miljoni eiro.
Savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada atbilstošo periodu nodokļu ieņēmumi pieauga par 105,3 miljoniem eiro jeb 4,9%. Lielākais pieaugums bija vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kas skaidrojams ar nodarbināto ienākumu kāpumu, skaidroja ministrijā, vienlaikus atzīstot, ka šo nodokļu plāns četros mēnešos gan nav izpildīts. Kopumā nodokļu ieņēmumu plāns četros mēnešos kopbudžetā tika izpildīts 99,5% apmērā.
Tāpat ministrijā norādīja, ka turpina pieaugt kopbudžeta izdevumi. Šā gada četros mēnešos to pieaugums veidoja 173,3 miljonus eiro jeb 6,3%.
Visstraujāk augošās izdevumu pozīcijas bija atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem.
Izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 49,6 miljoniem eiro jeb 9%. Lielākais pieaugums izdevumiem atlīdzībai bija vērojams pašvaldībās un to padotības iestādēs - par 32,2 miljoniem eiro jeb 12,3%. Līdzvērtīgs izdevumu kāpums par 49,4 miljoniem eiro jeb 6% bija sociālajiem pabalstiem, kur izdevumi pensijām pieauga par 10,3 miljoniem eiro jeb 1,7%. Savukārt būtiskākais izdevumu pieaugums bija pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 39 miljoniem eiro jeb 18,3%. Šis pieaugums ir skaidrojams ar likuma grozījumiem, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro un trešo bērnu, skaidroja ministrijā.
FM arī atzīmēja, ka šā gada četros mēnešos būtisks pieaugums bija izdevumiem subsīdijām un dotācijām, kas pieauga par 31 miljonu eiro jeb 5,8%. Pamatfunkcijās būtiskākais šo izdevumu pieaugums bija veselības aprūpei – par 13,7 miljoniem eiro jeb 7,3%. Šā gada budžetā ar jaunajām politikas iniciatīvām valsts un pašvaldību ārstniecības komersantiem tika piešķirts papildu finansējums ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindu samazināšanai un reģionālās pieejamības uzlabošanai, kā arī minimālās mēneša darba algas pieauguma kompensācijai veselības aprūpes pakalpojumu tarifos.
Savukārt pārējais pieaugums izdevumiem subsīdijām un dotācijām ir skaidrojams ar lielākiem izdevumiem Eiropas Savienības fondu projektiem satiksmes infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai, norādīja ministrijā.
Atbilstoši EK iesniegtajai Stabilitātes programmai 2015.-2018.gadam prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.gadā ir 362,1 miljons eiro jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 347 miljonu eiro jeb 1,4% apmērā no IKP.