Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktī. Deputātiem gandrīz nebija domstarpību par šīm likuma izmaiņām - tās atbalstīja 87 parlamentārieši, neviens nebija pret un neviens neatturējās. Balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no dažādām frakcijām. Arī plašas debates minētais jautājums šodien neraisīja.
Turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55%, 0,25% un 0,2% dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25% dienā no kredīta summas. Šādus ierobežojumus nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Kredīta kopējās izmaksas turpmāk likumā tiks noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas.
Ja kredīts patērētājam jāatmaksā trīs mēnešu laikā, jebkuru ar to saistīto izdevumu summa, tostarp nokavējuma procenti un līgumsods, nedrīkstēs pārsniegt izsniegtā kredīta summu, paredz likuma izmaiņas. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no plkst.23 līdz plkst.7. Līdz šim šādu nosacījumu regulējums neparedzēja.
Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk par reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.
Deputāti no likumprojekta izslēdza normu, kas paredzēja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jāuzrauga un jākontrolē kredītu izsniedzēji. Šādu normu paredzēja likumprojekta otrā lasījuma redakcija. Tādējādi arī turpmāk nebanku kreditētāju pārraudzība būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē.
Būtiskākās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stāsies spēkā nākamā gada janvārī.
Šī likumprojekta izskatīšana Saeimā saskārusies arī ar būtiskiem iebildumiem no nozares puses un spēcīgu lobiju pret tiem. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija sākotnēji iebilda pret likumprojekta virzību, paužot, ka tas ir «sasteigts, nepārdomāts un faktiski vairs neatbilst aktuālajai situācijai». Tāpat asociācija pauda, ka piedāvātais risinājums ir «antikonstitucionāls, kas rezultēsies ar nozares uzņēmumu prasībām pret valsti Satversmes tiesā». Arī ātro kredītu uzņēmumu atbalstītie sportisti aicināja Saeimu pārdomāt plānoto nebanku kreditētāju ierobežošanu.
Savukārt vairākiem uz trešo lasījumu atbalstītajiem priekšlikumiem piekrita arī nozares pārstāvji. Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane iepriekš komisijas sēdē atzina, ka nozare minētajiem grozījumiem varētu piekrist, taču uzņēmumiem nāksies pārorientēt to pakalpojumus.
Pēc Saeimas balsojuma Fromane atzina, ka joprojām nozare uzskata, ka cenas regulēšana nav efektīvākais instruments, lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību. Viņas ieskatā, klientam drošāku un saprotamāku pakalpojumu, kā arī zemāku cenu nosaka konkurence. «Vērtējot šodien atbalstītās izmaiņas, ir skaidrs, ka tirgū, visticamāk, nebūs kredītu līdz septiņām vai desmit dienām. Vēl viens būtisks aspekts - ja iepriekš grozījumu projekts neparedzēja ierobežojumu kredītiem līdz 100 eiro, tad tagad izmaiņas tiks attiecinātas no pirmā eiro. Tas nozīmē, ka arī mazie kredīti uz īsu termiņu tirgū, visticamāk, nebūs pieejami,» skaidro asociācijas vadītāja. Patlaban nozares uzņēmumi vērtē, kā atbalstītās izmaiņas ietekmēs to darbu. Visticamāk, uzņēmumi pārprofilēs savus pakalpojumus.
