Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien atbalstīja priekšlikumu izmaiņām Imigrācijas likumā, kas paredz gan lielākas naudas summas ieguldījuma nepieciešamību viena tipa kapitālsabiedrībās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, gan citas izmaiņas.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt, ja tiks veikts vismaz 150 000 eiro ieguldījums alternatīvo ieguldījumu fondā. Attiecīgo priekšlikumu izstrādājusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju un Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Pašlaik likumā noteikts, ka kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz desmit miljonus eiro un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus un nodevas samaksā ne mazāk kā 40 000 eiro, ir jāiegulda vismaz 35 000 eiro termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Grozījumi paredz, ka minimāli nepieciešamā ieguldījuma summa pieaugs līdz 50 000 eiro. Likumā paredzēts noteikt, ka, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, ārzemnieks varēs veikt ieguldījumu arī kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālā.
50 000 eiro ieguldījums attieksies uz kapitālsabiedrību, kas par nepilnu saimniecisko gadu budžetā būs iemaksājusi vidēji ne mazāk kā 2000 eiro mēnesī. Uz nepieciešamību mainīt EM piedāvāto redakciju attiecībā uz maksājumiem par nepilnu saimniecisko gadu šodien komisijas sēdē norādīja valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa pauda gatavību normas precizēšanai iesniegt attiecīgos grozījumus uz trešo lasījumu.
Pašlaik likumā noteikts, ka, veicot ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki. Tagad paredzēts likumā ierakstīt papildinājumu, ka trīs līdz desmit ārzemnieki varēs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ja ieguldījums būs veikts kapitālsabiedrībā, kura atbildīs minētajiem kritērijiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būs reģistrēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Katram ārzemniekam, kurš prasītu atļauju, būtu jāgulda minētie vismaz 50 000 eiro, informēja komisijā.
Pārējie atbalstītā priekšlikuma varianti nosaka, kādiem kritērijiem jāatbilst uzņēmumam, kurā tiek ieguldīti vismaz 100 000 eiro, un atvērtajam alternatīvo ieguldījumu fondam, kurā tiek ieguldīti vismaz 150 000 eiro termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju lielākajā daļā no variantiem ārzemniekam valsts budžetā būs jāiemaksā 5000 eiro, bet, veicot ieguldījumu alternatīvo ieguldījumu fondā, paredzētais maksājums budžetā būs 10 000 eiro.
Minētos nosacījumus vēl plānots precizēt, kad likumprojekts tiks skatīs trešajā, galīgajā, lasījumā. Lielākajai daļai no normām spēkā stāšanās laiks paredzēts 2016.gada 1.janvāris.
Kā ziņots, komisija šodien noraidīja likuma grozījumiem iesniegtos priekšlikumus par iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa palielināšanu vai samazināšanu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Grozījumi Imigrācijas likumā paredz valdībai tiesības nepieciešamības gadījumā apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par ieguldījumu veikšanu jaunas vai jau pastāvošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.
