Eiropas Banku federācija ir pret finanšu transakciju nodokli, ko iecerēts ieviest 11 Eiropas Savienības (ES) valstīs, jo uzskata, ka tas nebūs efektīvs un tā ieviešana būtu kļūda, sacīja Eiropas Banku federācijas izpilddirektors Vims Meiss (Wim Mijs).
Eiropas Banku federācija ir pret finanšu transakciju nodokli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Eiropas Banku federācija ir pilnīgi pret jebkādu finanšu transakciju nodokli. Tas vienkārši nedarbosies,» sacīja Meiss.
«Šī ideja ir pilnīgi aplama un es esmu pārsteigts, ka, no vienas puses, mēs runājam par Eiropas kapitāla tirgus savienību, kuras mērķis ir kapitāla tirgus atvērtība, bet, no otras puses, 11 valstis turpina runāt par nodokļa uzlikšanu tam visam,» teica Eiropas Banku federācijas izpilddirektors.
Viņš norādīja, ka «piemērs ir Zviedrija – tur tāds bija un tagad Zviedrijas valdība ir pret šāda nodokļa ieviešanu, jo viņi zina, kāds ir rezultāts».
Meiss uzsvēra, ka «īpaši bīstami tas ir valstīm, kurām ir nelieli kapitāla tirgi, – šāda nodokļa administrēšana tad izmaksā dārgāk, nekā tajā vispār varēs iekasēt».
'Šāda nodokļa ieviešana būtu intelektuāla kļūda un pilnīgi skaidrs šķērslis izaugsmei. Cerības rada tas, ka laiks iet un šīs 11 valstis joprojām ir diskusiju stadijā," teica Eiropas Banku federācijas izpilddirektors.
Meiss uzsvēra, ka finanšu transakciju nodoklis ietekmēs ne tikai bankas.
«Turklāt tas pat nav nodoklis, kurš attiektos uz bankām. Ja jūs domājat, ka bankas vienas pašas ir vainojamas krīzē un tādēļ ir jāsoda, tad labi. Ja tāds ir šāda nodokļa ieviešanas motīvs – pret, kuru gan es esmu pilnīgi pret, - tad ieviesiet nodokli bankām. Taču šis ir finanšu transakciju nodoklis. Šis nodoklis nesit pa bankām, bet gan iet tām cauri un sit pa to klientiem un kapitāla tirgu. Manuprāt, šis ir tikai un vienīgi politisks jautājums,» viņš teica.
Meiss brīdināja, ka finanšu transakciju nodoklis veicinās kapitāla aizplūšanu.
«Ja mēs runājam par investīcijām un nepieciešamību pēc kapitāla, tad šis kapitāls vienkārši plūdīs ārā no šīm 11 valstīm. Kapitāla tirgos notiek savstarpēja apmaiņa un mums tas ir jāsaprot. Tie ir daudz ciešāk saistīti nekā mēs domājām kādreiz. Turklāt konkurence tajos notiek ne jau tikai mūsu reģiona ietvaros, bet arī ar ASV, ar BRIC valstīm, ar Āziju. Tirdzniecība ir pilnībā elektroniska un, ja ievieš šādu nodokli, tad nākamais solis būs pārcelt tirdzniecību, piemēram, uz Singapūru. Tieši tādēļ es šo ideju vienkārši nesaprotu. Jebkurā lietā ir kaut kādi argumenti, ar kuriem var sarast vienu un otru pusi, izņemot šo nodokli. Tas vienkārši nav izprotams,» sacīja Eiropas Banku federācijas izpilddirektors.
Par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu no 2016.gada principiāli ir vienojušās 11 ES valstis - Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Vācija. Tomēr Austrijas finanšu ministrs Hanss Jergs Šellings, kurš koordinē nepieciešamo tiesību normu izstrādi, ir atzinis, ka nodokli varētu ieviest ne agrāk kā 2017.gadā vai arī neieviest vispār, jo valstu vidū nav vienprātības, kādi darījumi būtu jāapliek ar šo nodokli.
Iecere par finanšu darījumu nodokli tiek virzīta kopš 2008.-2009.gada finanšu krīzes ar mērķi ierobežot spekulatīvus darījumus un atgūt krīzes laikā banku glābšanā ieguldītos līdzekļus. Tomēr visu 28 ES dalībvalstu atbalstu iecerei iegūt neizdevās.
Eiropas Banku federācijā ir apvienojušās ES valstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) valstu banku asociācijas, tostarp Latvijas Komercbanku asociācija.