Katrs trešais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu 2004.-2006.gadā saņēmušais komersants bankrotējis, un saistībā ar ERAF līdzekļu negodprātīgu rīcību ierosināti 32 kriminālprocesi, šovakar vēstīja TV3 raidījums«Nekā personīga». Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols turklāt atzīst, ka turpmāka Eiropas naudas saņemšana ražošanas iekārtām ir apdraudēta.
Eiropas fondu atbalsts uzņēmējiem kopumā nenodrošina cerēto pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību - tā secinājusi Valsts kontrole (VK), auditējot uzņēmumus, kuri saņēmuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu. Latvijā komersanti šo atbalstu saņem no 2004.gada, bet VK aprēķini nav iepriecinoši - katrs trešais uzņēmums, kas finansējumu ieguva fonda dalīšanas pirmajos gados, patlaban likvidēts vai nīkuļo. Revidenti pārbaudē secinājuši, ka
prasības uzņēmējiem nav kļuvušas stingrākas - viņi var neizpildīt solīto, bet saņemt atbalstu tik un tā.
ERAF naudas administrētāji Latvijā kritiskajam ziņojumam nepiekrīt. Valsts kontrole neesot ņēmusi vērā, ka uzņēmumus esot ietekmējusi krīze un arī no biznesa neveiksmēm neviens nav pasargāts.
Dzelzavas ielā 117 savulaik bija reģistrēts mēbeļu ražotājs «Sāga», kas saņēma ERAF atbalstu vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Uzņēmums patlaban likvidēts. Maksātnespēju tam savulaik pieteica ar pašu uzņēmumu saistīti cilvēki. Kādreizējais uzņēmums «Juglas audums», Brīvības ielā 401, no ERAF ražotnes modernizācijai tas saņēma 719 000 eiro, taču nogrima pašā krīzes karstumā. Andrejostas iela 4a kādreiz bija juridiskā adrese uzņēmumam «Jelgavas būvniecības sistēmas», kas Eiropas fonda saņēma 660 000 eiro. Uzņēmums likvidēts pērn.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds ar kopumā 2,4 miljardu apmērā ir paredzēts uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai. Latvijā šo naudu uzņēmēji saņem jau 11 gadus. VKnolēma auditēt , vai uzņēmumi ir dzīvotspējīgi arī pēc tam, kad Eiropas finansētais projekts ir beidzies. Revidentu atklātais nav iepriecinošs - katrs trešais bankrotējis vai ir tuvu likvidācijai.
VK pirmajos divos gados ERAF ieguldītos 50 miljonus sauc par faktiski pazaudētiem.
Valsts kontroliera padomniece stratēģiskajos jautājumos Marita Salgrāve atzīst, ka «cipars ir diezgan nepatīkams» - pirmajā struktūrfondu periodā 30% no visa investīciju atbalsta ir norakstāma.
Pēc fondu apgūšanas neveiksmīgā starta, arī nākamajos gados tikai katrs piektais atbalsta saņēmējs radīja solītās jaunās darba vietas un eksporta pieaugumu.
VK izceļ kādu farmācijas kompāniju, kas saņēmusi 4, 8 miljonus lielu ERAF atbalstu, bet neviens no tās īstenotajiem četriem projektiem VK ieskatā nav bijis veiksmīgs. «Nekā personīga» kļuvis zināms, ka runa ir par kompāniju «Grindeks».
«Šis ir arī tāds ilustratīvs piemērs, kāda situācija ir izveidojusies ar prasībām fondu apguvei. Nav nekādu šķēršļu, lai uzņēmējs pieteiktos jaunām un jaunām aktivitātēm, acīmredzot, viņa saimnieciskā darbība ir labā līmenī, un rezultāts no viņa netiek prasīts pēc 1.projekta, kaut gan viņš sniedz atkal jaunu projektu, summa jau 4 miljoni un rezultāti nevienā no šiem projektiem nav lielāki par 10%. Nekas jau nekavē,» norāda Salgrāve.
LIAA direktors Andris Ozols uzskata, ka tas ir «ļoti cinisks un vispārīgs vērtējums», jo farmāciju visvairāk skāra Krievijas sankcijas un krīzes ietekme. «Grindeks» taktiska kļūda bijusi likt daudzas olas vienā groziņā, tomēr tā vienlaikus bija arī lielā iespēja, nodarbinot vairāk nekā 740 darbiniekus. Ozols uzskata, ka valsts kontrole auditu veikusi atrauti no dzīves - nav ņemti vērā globālie satricinājumi un neveiksmes, bez kā biznesā neiztikt.
Arī ERAF vadības atbildīgā iestāde - Ekonomikas ministrija (EM) - aizstāv uzņēmējus. Vēl stingrākas prasības neesot nepieciešamas. EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko skaidro:
«Mēs nevaram un negribam uzreiz pie pirmā pārkāpuma nocirst pirkstus un pateikt – nesanāca.
Mums ir vajadzīgs mehānisms, kā turpināt diskutēt ar uzņēmējiem un skaidrot - mēs gribam, lai jūs sasniedzat un rādāt, kā jūs sasniegto ievērojat. Pirms mēs ieviešam sodu sakcijas, mums jāievēro kaut kāda fleksibilitāte, nevis kā datorspēlītē - nosacījumus neizpildīji, viss, paldies par uzmanību!»
LIIA pārbauda, vai iekārtas, kam tērēti Eiropas miljoni, tiešām nopirktas. Uzņemtās saistības par apgrozījuma pieaugumu un citi uzlabojumi var palikt neizpildīti, jo biznesā gadoties visādi. Jāuzmana esot vienīgi ļaunprāši. Tādus gadījumus aģentūra cenšas atklāt pati. «Nekā personīga» ziņoja par uzņēmumu «Evopipes», kas, izmantojot starpniekus, centās iegūt Eiropas naudu stipri sadārdzinātām iekārtām. Blēdība nāca gaismā un izmeklēšana pavirzījusies jau līdz prokuratūrai.
«Ir vairāk nekā 30 kriminālprocesi ierosināti no LIAA puses un, mūsuprāt, ir nesamērīgi mazi sodi, piemēram, par 3 miljonu eiro krāpšanas mēģinājumu notiesājošs, spēkā esošs spriedums, ir atmaksāt vien 4000 eiro. Kā saka, signāls – varat mēģināt vēl, nekas jums par to nebūs,» norāda Ozols.
Lielākā daļa no ERAF miljoniem ieguldīta ražošanas iekārtās - par šo naudu uzbūvētas rūpnīcas. Turpmāk finansējumu uzņēmumu infrastruktūrai Eiropa var arī nedot.
«Šāds paziņojums tieši šobrīd mums stipri sarežģī sarunas ar Eiropas komisiju par iekārtu programmām nākamajā periodā.
Tūlīt pēc šīs intervijas es braukšu uz Briseli un stāstīšu, kāpēc uzņēmumiem Latvijā vajag ieguldījumus tieši iekārtām, ja mums izdosies, mēs būsim viena no retajām ES valstīm, kur struktūrfondi to finansēs,» norāda Aleksejenko.
Reģionos vairāk nekā pusi no ERAF atbalsta uzņēmējiem veido ieguldījumi tieši iekārtās. Ja finansējuma tam vairs nebūs, bet to pašu naudu maksās par jaunu produktu pētījumiem, cietīšot tautsaimniecība. «Tā ir palīgprogramma, bet tas nav atbalsts kā tautsaimniecības mugurkauls. Latvijas valstij šo palīgrīku izvirza kā panaceju- ka mums nākotne ir ar jauniem «skype» un «nokia» pārbagāta, un es šai koncepcijai neticu. Ļoti neticu.
Pēdējos 20 gados Latvija nav izgudrojusi neko, kas ir ļoti vērtīgs.
Atvainojos, tā nav necieņa pret zinātniekiem , bet iekšzemes kopproduktam zinātnes loma ir gauži nepiedienīgi niecīga. Savukārt milzīgs IKP ir ražotājiem, darba rūķiem, kuriem šajās kritizētajās zāģētavās algas pārsniedz pat 1000 eiro uz strādājošo,» norāda LIAA direktors.
Savā apjomīgajā revīzijā par ERAF naudas sadali valsts kontrole nav saskatījusi likuma pārkāpumus un prokuratūrā nevērsīsies, taču tā nosūtījusi vēstuli premjerministrei Laimdotai Straujumai, lūdzot nodrošināt stingrāku Eiropas fondu projektu uzraudzību.