11 Latvijas slimnīcu ņemto valsts galvoto kredītu apmaksai līdz apmēram 2040.gadam ik gadu no valsts budžeta būtu nepieciešami 7-8 miljoni eiro, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norādīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
Viņa stāstīja, ka VM gribētu rosināt, lai slimnīcu kredītus nodala atsevišķā budžeta programmā, kā tas esot arī citās ministrijās. Šādi tiktu panākta līdzvērtīga attieksme starp nozarēm. Viņa stāstīja, ka, lai segtu 11 slimnīcu kopumā 200 miljonu eiro lielos kredītus, katru gadu valstij vajadzētu šim mērķim paredzēt 7-8 miljonus eiro.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) deputātiem gan norādīja, ka valdības rīcības plānā nav iestrādāta iecere, ka šos slimnīcu valsts galvotos aizdevumus varētu strukturizēt citādāk nekā līdz šim. Viņš neredz citu iespēju kā vien kredītus apmaksāt no VM budžeta.
Zvidriņa gan pieļāva - ja valsts tomēr turpmākajos gados nepiešķirs līdzekļus kredītu apmaksai, tad apmaksa varētu notikt uz pacientu rēķina. Varētu tikt palielinātas «pacientu piemaksas, pagarinātas rindas vai noņemts kāds pakalpojums».
Zvidriņa norādīja, ka par līdzekļu atvēlēšanu slimnīcu kredītu dzēšanai VM pie valdības vērsīsies valsts budžeta projekta izstrādes procesā.
Valsts galvotie kredīti slimnīcām būs jāatmaksā katru gadu līdz pat 2049.gadam, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotā informācija, kuru otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem prezentēja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
Kopā par valsts galvotajiem kredītiem veselības iestādēm jāatmaksā 210,88 miljoni eiro.
Šogad kopējā valsts galvoto kredītu atmaksājamā summa ir 6,77 miljoni eiro, nākamgad - 7,7 miljoni eiro, bet 2017.gadā 8 miljoni eiro. Lielākā atmaksājamā summa būs 2018.gadā - 8,24 miljoni eiro. Tāpat, piemēram, 2040.gadā kredītu atmaksas summa būs 5,78 miljoni eiro, bet pēdējais maksājums par valsts galvotajiem kredītiem slimnīcām būs 2049.gadā - 1,6 miljoni eiro.
Zvidriņa, paužot VM viedokli, norādīja, ka šo kredītu atmaksai būtu jāparedz papildu līdzekļi valsts budžetā. Tādu pašu viedokli iepriekš pauda veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Viņa pauda bažas, ka pretējā gadījumā, ja valdība nelems par valsts galvoto kredītu atmaksu summu iekļaušanu budžetā, un nauda būs jāatmaksā no VM un slimnīcu budžetiem, tad «tas faktiski būs liels slogs uz pacientu pleciem».
Arī apakškomisijas deputāti atzina, ka tas būtu ļoti liels slogs veselības nozares budžetam, un «faktiski VM budžets katru gadu samazinātos par aptuveni 7 miljoniem eiro». Apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks šo situāciju nodēvēja par «trauksmainām ziņām».
«Ja valsts maksāja par galvotajiem kredītiem sporta būvēm, tad vienotas attieksmes princips pret visām nozarēm paredzētu, ka no budžeta līdzekļiem tiktu atmaksāti arī valsts galvotie kredīti veselības iestādēm,» pauda Zvidriņa.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašerādens («Vienotība») norādīja, ka «valdības rīcības plānā nav iestrādāta iespēja, ka parādi var tikt strukturēti savādāk nekā tas ir šobrīd», proti FM ieskatā valsts galvotie kredīti veselības iestādēm būtu jāsedz no slimnīcu un VM līdzekļiem.
