Rīgas brīvostā pirmais ceturksnis bijis ļoti labs, taču tālākā situācija ir trauksmaina, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Ameriks: Rīgas ostā 1.ceturksnis veiksmīgs; tālāk - trauksmaini
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzīmēja, ka šogad pirmajos trijos mēnešos kravu apgrozījums ostā ir kāpis par 6,7% salīdzinājumā ar attiecīgo laiku pērn - turklāt ne pērn, ne šā gada sākumā Rīgas līcis nebija aizsalis, tāpēc attiecīgos periodus var adekvāti salīdzināt.
«Tomēr, ja mēs skatāmies uz priekšu, tad situācija ir trauksmaina. Pašlaik bažas rada divi galvenie momenti. Mūsu valstī pašlaik ar mīnus zīmi ir konteineru kravu pārvadājumi. Rīgas ostā trijos mēnešos pirmo reizi daudzu gadu laikā konteineru skaitā ir kritums par 5%. Cēlonis ir ļoti vienkāršs – Zemkopības ministrijas virzītie un valdības apstiprinātie noteikumi par fitosanitārajām normām kokmateriāliem. Tas faktiski 10 reizes palielina nodevu, kura ir jāmaksā, un rezultātā koku kravas lielākoties ir aizgājušas pie mūsu kolēģiem Klaipēdā. Es saprotu kopējo vēlmi un skaidrojumu, ka nav labi vest ārā neapstrādātus baļķus, labāk tos ir apstrādāt šeit, radīt pievienoto vērtību un darba vietas, bet tik vienkārši ar šādu administratīvo lēmumu to nevar nodrošināt. Mums taču ir atvērtas robežas – izved tāpat, tikai caur Lietuvu,» klāstīja Ameriks.
Viņš piebilda, ka konteineru pārvadājumiem arī ir zināmas īpatnības - ar kravu atsūtītos konteineri tukšu atpakaļ netiek sūtīti, jo tās ir liekas izmaksas. «Šos konteinerus piekrāva kaut vai ar šiem pašiem baļķiem. Tagad šie konteineri stāv tukši, un tas ir ļoti neizdevīgi. Grūti arī pateikt, vai šīs koksnes kravas atgriezīsies, jo ir jau atrasti jauni ceļi,» atzina ostas valdes priekšsēdētājs.
Savukārt otra lieta, kas ostas vadību uztrauc, ir naftas produktu pārkraušanas kapacitāte. «Mēs esam sasnieguši savu naftas produktu maksimālo pārkraušanas līmeni, un, lai tur kaut ko mainītu, Rīgas ostā ir jāpalielina naftas produktu glabāšanas rezervuāru skaits. Ar pilnu jaudu jau strādā «Naftimpeks», kurš pārkrauj dīzeļdegvielu. Daļēji ir gan kritušies mazuta apmēri. Visticamāk, tie arī ir aizgājuši uz Klaipēdas ostu. Pieaugumu ostā mēs pašlaik noturam uz beramkravām – pamatā tās ir ogles, šķembas. Arī naftas produktu līmenis vēl ir ar pieaugumu 3,2% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr kopumā Rīgas ostas kravu struktūrā vistrauksmainākā situācija ir ar konteinerkravām. Tām ir vislielākā pievienotā vērtība, un tās dod vislielāko pienesumu Latvijas ekonomikai,» atzīmēja Ameriks.
Vienlaikus viņš atzina, ka jautājums par naftas produktu pārkraušanas kapacitāti nav viegli atrisināms. «Ir pietiekami daudz arī Rīgas iedzīvotāju, kuri caur dažādām biedrībām iebilst pret jaunu terminālu būvniecību. Tādēļ es domāju, ka paplašināšanās ir iespējama tikai tur, kur jau vēsturiski ir naftas termināli. Tā ir Rīnūžu teritorija, kur jau padomju laikos bija naftas produktu osta. Pašlaik tur ir «Statoil» un «Neste» termināls, «Naftimpeks«. Tur ir iespēja darīt vēl kaut ko, bet tas nebūs būtisks palielinājums,» teica ostas valdes priekšsēdētājs.
Rīgas brīvosta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.