«Eurostat»: Latvijā pērn sestais mazākais nepilnu slodzi strādājošo īpatsvars ES

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Latvijā 7,4% no visiem 15–74 gadus veciem nodarbinātajiem pērn strādāja nepilnu darba slodzi, kas ir sestais zemākais nepilnu slodzi strādājošo īpatsvars no kopējā nodarbināto skaita 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Mazāk izplatīta nepilnas slodzes strādāšana nekā Latvijā ir vien Ungārijā (6,4% no visiem nodarbinātajiem), Čehijā (6,2%), Horvātijā (6,0%), Slovākijā (5,2%) un Bulgārijā (2,6%).

Nedaudz lielāks nekā mūsu valstī nepilnu darba laiku strādājošo īpatsvars no kopējā nodarbināto skaita bija Polijā (7,6%), Lietuvā (9,0%), Grieķijā (9,4%) un Igaunijā (9,6%).

Vislielākais nepilnu slodzi strādājošo īpatsvars nodarbināto vidū ES pērn bijis Nīderlandē (50,5%), kam seko Austrija (27,7%), Vācija (27,5%), Lielbritānija (26,5%) un Zviedrija (26,1%).

Kopumā ES 28 valstīs nepilnu slodzi pērn strādāja 20,3% no nodarbinātajiem jeb 44,1 miljons cilvēku, no kuriem 9,8 miljoni jeb 22,2% bija nepietiekami nodarbināti, kas nozīmē, ka viņi vēlējās vairāk darba stundu un varētu strādāt.

Latvijā ir sestais augstākais īpatsvars to nepilnas slodzes darbu strādājošo, kas vēlētos un varētu strādāt vairāk.

Mūsu valstī 40,5% no nepilnu slodzi strādājošajiem vēlētos strādāt vairāk.

Lielāks šis rādītājs ir vien Grieķijā (72,1%), Kiprā (65,9%), Spānijā (57,3%), Portugālē (45,8%) un Bulgārijā (43,5%).

Vismazāk no nepilnu darba laika strādājošajiem savu slodzi palielināt vēlas cilvēki Nīderlandē (4,0%), Luksemburgā (10,5%), Dānijā (10,7%() un Igaunijā (11,2%). Lietuvā labprāt vairāk strādātu 26,1% no nepilnu darba slodzi strādājošajiem.

Pēc eirostatistiķu vērtējuma,

Latvijā ir arī septītais augstākais rādītājs ES iespējās palielināt nodarbināto skaitu,

jo cilvēku, kas varētu strādāt, bet darbu nemeklē, un cilvēku, kas darbu meklē, bet pašlaik strādāt nevar, skaits sasniedz 5,6% no pašreizējā nodarbināto skaita. Augstāks nekā Latvijā šis rādītājs ir vien Horvātijā, kur varētu strādāt, bet pašlaik to nedara, 9,6% 15–74 gadus veco cilvēku, kam seko Bulgārija (7,6%), Somija (7,4%), Luksemburga (6,5%), Portugāle (5,8%) un Spānija (5,7%).

Igaunijā cilvēku, kas varētu strādāt, bet pašlaik to nedara, īpatsvars sasniedz 5,1% no pašlaik nodarbināto skaita. Savukārt Lietuvā un Čehijā ir mazākais cilvēku, kas varētu strādāt, bet to nedara, īpatsvars attiecībā pret pašlaik nodarbināto skaitu – abās valstīs 1,4%.

ES kopumā nodarbināto skaitu varētu palielināt par 4,8%, ja iesaistītu darba tirgū personas, kas varētu strādāt, bet pašlaik to nedara, un personas, kas darbu meklē, bet pašlaik darba tirgū iesaistīties nevar.


KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu