Lai izveidotu labāk apmaksāto valsts amatpersonu topu, nemaz nav nepieciešams uzskaitīt visu lielāko uzņēmumu vadītājus. Trijās kompānijās vien – «airBaltic», «Lattlecom» un «Reverta» - valžu priekšsēdētāji un locekļi neviens nesaņem mazāk par vidēji 10 tūkstošiem eiro mēnesī, svētdien ziņoja LTV raidījums «De facto».
Lielāko algu valsts kapitālsabiedrībās pērn saņēmis «airBaltic» prezidents Martins Gauss. Viņa alga pērn pieaugusi par 46%, sasniedzot nepilnu miljonu eiro gadā jeb gandrīz 80 000 eiro mēnesī.
«airBaltic» pārstāvis Jānis Vanags uzsver, ka Gausa alga ir atkarīga no darba rezultātiem. Viņa laikā kompānija no vairāk nekā 100 miljonu eiro zaudējumiem ir sasniegusi peļņu.
Tiesa, jāatzīmē - lai kompānija izrāptos no bedres, valsts aizdeva «airBaltic» vairāk nekā 100 miljonus eiro. Turklāt uzņēmuma peļņa ir mazāka nekā daudziem citiem valsts uzņēmumiem.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) skaidro, ka Gausa algu rēķina padome pēc daudziem kritērijiem - ne tikai pēc peļņas vai pārvadāto pasažieru skaita. Nosacījumi gan ir slepeni.
«Mums bija diezgan grūti viņu pierunāt nākt strādāt, jo atceramies, kādas «airBaltic» tolaik bija problēmas. Citās aviokompānijās algas ir lielākas,» saka Matīss un uzsver,
Gausam «ir arī citi darba piedāvājumi, un mums vēl ir jautājums, vai mēs viņu varēsim noturēt šeit ar šādu atalgojumu.»
Top menedžeru mednieks Kaspars Kauliņš no kompānijas «Pedersen & Partners» pauž, ka aviopārvadājumos kā starptautiskā biznesā atskaites algu lielumam ir jāmeklē ārpus Latvijas. «Arī šādā kontekstā šī [Gausa] alga šķiet ļoti liela. (..)
Tāds atalgojums pastāv ārpus Latvijas, bet tad ir jābūt ļoti labiem rezultātiem vai lielām organizācijām. «airBaltic» nav ļoti liela organizācija,»
saka Kauliņš. Viņš gan piebilst, ka nav zināms, kādi rezultāti no Gausa tika pieprasīti.
Lielas algas pērn bijušas arī abiem pārējiem «airBaltic» valdes locekļiem – Martinam Sedlackim vairāk nekā pusmiljons eiro gadā, Vitoldam Jakovļevam gandrīz 360 000.
Pārējās valsts kapitālsabiedrībās lielākās algas pērn bijušas «Lattelecom» šefam Jurim Gulbim
– 390 000 eiro gadā; bijušās «Parex» bankas slikto aktīvu pārvaldītājas «Reverta» valdes priekšsēdētājai Solvitai Deglavai – 222 000; «Citadeles» bankas vadītājam Guntim Beļavskim – vairāk nekā 180 000.
No citām organizācijām ar lielākajiem atalgojumiem seko Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldnieki – Leonīds Loginovs ar 150 000 eiro gadā un Imants Sarmulis ar 147 000.
Pēc viņiem nāk centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš pērn saņēmis 140 000 eiro. Par viņu gan krietni lielāku algu bankā saņem tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags – virs 200 000.
Labāk apmaksāto valsts uzņēmumu vadītāju topā varētu ielauzties arī «Latvenergo» valdes locekļi, kuru atalgojumi pagaidām nav publiskoti.
Kaspars Kauliņš pauž, ka
ar atsevišķiem izņēmumiem kopumā valsts uzņēmumu vadītāji saņem mazāk nekā privātās kompānijās.