Latviju atkārtoti kā investīciju vietu izvēlētos 82%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš, taču joprojām mazākais īpatsvars Baltijas valstu vidū, liecina otrdien publiskotie Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktās konjunktūras aptaujas dati.
Vienlaikus Igauniju atkārtoti kā investīciju vietu izvēlētos 96% (2014.gadā - 94%) Vācijas uzņēmēju, bet Lietuvu - 93% (2014.gadā - 90%).
Kameras pārstāvji atzīmēja, ka vācu investoru vērtējums par investīcijām Baltijas valstīs pēdējos desmit gadus praktiski ir bijis nemainīgs un arī Krievijas noteiktās sankcijas nav ierobežojušas vācu uzņēmēju darbību Baltijā.
Pēc uzņēmēju aptaujas rezultātiem, vairākums Baltijas valstīs aktīvo Vācijas uzņēmēju 2015.gadā apstiprinājuši tādu pašu investīciju aktivitāšu apmēru kā 2014.gadā, savukārt gandrīz nemainīgs ir palicis to aptaujāto skaits Latvijā (31%) un Lietuvā (46%), kas rēķinās ar investīciju pieaugumu.
Vienlaikus Igaunijā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, investīciju palielināšanu plāno vairs tikai 14% uzņēmumu, pretstatā 36% gadu iepriekš. Tajā pašā laikā mazāk uzņēmumu plāno investīciju samazinājumu. «Tāpat līdzās plānotajai algu paaugstināšanai vairāki investori arī šajā gadā plāno izveidot jaunas darbavietas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā,» sacīja AHK izpilddirektore Mārena Diāle-Šelšmidta.
Aptaujā starp svarīgākajiem uzdevumiem, kas visu trīs Baltijas valstu valdībām būtu jārisina, tostarp minēta situācijas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī nodokļu sistēmas uzlabošanu valstī. Tāpat liela daļa uzņēmumu Latvijā un Lietuvā uzskata, ka valstī nepieciešams apkarot korupciju.
«No respondentu viedokļa visās trīs Baltijas valstīs vissarežģītākās problēmas joprojām sagādā darba tirgus un speciālistu pieejamība. Līdz ar to arī izglītības sistēmas Igaunijā un Lietuvā tika novērtētas negatīvi. Fakts, ka Latvijā aptaujātie uzņēmumi par šo tēmu izsakās pozitīvāk, nekā iepriekšējos gados, ir skaidrojams ar to, ka Latvijā ir uzsāktas iniciatīvas un pilotprojekti darba vidē balstītu mācību izveidē, izmantojot Vācijas duālās profesionālās izglītības sistēmas elementus. «VETnet» projekta ietvaros, AHK Latvijā aktīvi iesaistās šāda mācību modeļa izveidē,» sacīja Diāle-Šelšmidta.
Tāpat aptaujas dati parāda, ka piekto gadu pēc kārtas pašreizējo ekonomisko situāciju Baltijas valstīs lielākā daļa vācu uzņēmēju vērtē kā labu vai apmierinošu. «Salīdzinot rezultātus reģionālajā līmenī, jāatzīmē, ka uzņēmumi Lietuvā vispozitīvāk vērtē ekonomisko situāciju savā reģionā - 61% vērtē situāciju kā labu un 37% respondenti kā apmierinošu. Igaunijā 96% aptaujāto uzņēmēju ir apmierināti ar pašreizējo situāciju valstī, savukārt Latvijā – 88%,» skaidroja kameras pārstāvji
«Domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka sarežģītā situācija saistībā ar Ukrainu un attiecībām ar Krieviju, protams, ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Tomēr es domāju, ka ir ļoti pozitīvi, ka tikai nedaudz mazāk uzņēmēju šogad ekonomisko situāciju Baltijas valstīs, tajā skaitā Latvijā, vērtē kā labu vai apmierinošu. Latvijā, var teikt, piektā daļa uzņēmēju ekonomisko situāciju vērtē nevis kā apmierinošu, bet kā labu. Un tas ir ļoti pozitīvi,» sacīja AHK reģionālā prezidente Latvijā Ingrīda Ķirse.
Pēc viņas teiktā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nedaudz mazāk uzņēmēju sagaida būtisku situācijas uzlabošanos tuvākajā nākotnē, tomēr vienlaikus lielākā daļa nesagaida situācijas pasliktināšanos.
Ķirse minēja, ka tas nozīmē, ka uzņēmēji paļaujās paši uz sevi un savu spēju pārorientēties uz jauniem tirgiem. Tāpat aptaujas rezultātos redzams, ka uzņēmēji kā būtisku vērtē arī to, ka valsts darbojās un domā par ārējo drošību un piedalās starptautisko ekonomisko attiecību uzlabošanā, viņa piebilda.
Aptaujā arī secināts, ka 86% Igaunijā, 89% Latvijā un 98% respondentu Lietuvā pašreizējo situāciju savās nozarēs vērtē kā labu vai apmierinošu, kā arī vairākums aptaujāto sagaida situācijas turpmāku uzlabošanos.
Tāpat Baltijas valstu uzņēmumu pārstāvju noskaņojums attiecībā uz savu uzņēmējdarbību ir uzlabojies, salīdzinot gan ar vērtējumu par tautsaimniecību kopumā, gan arī ar iepriekšējiem gadiem. 97% respondentu Igaunijā, 98% Latvijā un 100% respondentu Lietuvā sava uzņēmuma situāciju novērtē kā labu vai apmierinošu. «Arī pārliecība par savu uzņēmuma situāciju nākotnē paliek nemainīga. Tikai pāris uzņēmumu 2015.gadā sagaida sava uzņēmuma situācijas pasliktināšanos. Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmēju Igaunijā un Latvijā – neatkarīgi no to vērtējuma attiecībā uz turpmāko kopējo ekonomisko attīstību un savas nozares attīstību – sagaida apgrozījuma pieaugumu. Lietuvā tie ir pat 65% respondentu,» pastāstīja Ķirse.
Savukārt 2015.gadā, pēc aptaujas rezultātiem, nedaudz mazāk uzņēmēju nekā pērn sagaida kopējās tautsaimniecības uzlabošanos. Lietuvā 40% aptaujāto uzņēmumu sagaida kopējās tautsaimniecības uzlabošanos un tikai neliela daļa aptaujāto pauž bažas par situācijas attīstību. Lielākā daļa respondentu uzskata, ka situācija nemainīsies. Savukārt Latvijā situācijas pasliktināšanos 2015.gadā prognozē 33% respondentu.
«Norimušais optimisms uzņēmēju vidū ir skaidrojams ar pašreizējām attiecībām ar Krieviju. Jau pagājušā gada jūnijā veiktajā aptaujā par Ukrainas krīzi bija manāmas pirmās bažas aptaujāto uzņēmēju vidū attiecībā uz konjunktūras attīstību. Par spīti pašreizējās ekonomiskās situācijas pozitīvajam novērtējumam šīs bažas Latvijā 2015.gada februārī joprojām ir manāmas. Igaunijā un Lietuvā turpretim šīs bažas tik lielā mērā nav saskatāmas, kā tas bija redzams 2014.gada jūnija aptaujā. Attiecībā uz jautājumu par sankciju ietekmi uzņēmējdarbībā, 60% aptaujāto Lietuvas uzņēmēju jau izjūt vai sagaida kādas negatīvas sekas, savukārt Latvijā to ir 70% no aptaujātajiem. Turpretim Igaunijā puse no aptaujātajiem uzņēmumiem neizjūt nekādas sekas no Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem vai arī tās nemaz nesagaida,» klāstīja Ķirse.
Savukārt attiecībā uz eksporta apmēriem, Baltijas valstīs aktīvo vācu uzņēmēju pašreizējais noskaņojums ļauj noprast, ka ekonomiskajiem ierobežojumiem starp Eiropas Savienību un Krieviju ir neliela, bet manāma ietekme. «Latvijā un Lietuvā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz mazāk uzņēmēji sagaida eksporta pieaugumu. Interesanti, ka Latvijā un Igaunijā katrs ceturtais un Lietuvā pat katrs otrais respondents rēķinās ar pieaugošu eksporta apgrozījumu. Tāpat arī to respondentu skaits, kas rēķinās ar eksporta apgrozījuma samazināšanos, visās trīs Baltijas valstīs ir pieaudzis, un tādējādi Igaunijā tie ir 15%, Latvijā 8% un Lietuvā 10%,» teica Ķirse.
Vienlaikus viņa atzina, ka jaunu noieta tirgu apgūšana veiksmīgai uzņēmējdarbībai kļūst arvien svarīgāka, jo Lietuvā 49% aptaujāto uzņēmēju ir optimistiski noskaņoti un 2015. gadā sagaida eksporta apmēra pieaugumu. «Salīdzinot ar pagājušā gada izaugsmes tendenci, šogad konjunktūra piedzīvo nelielu kritumu, kas saistīts ar tirdzniecības ierobežojumiem ar Krieviju,» skaidroja Ķirse.
Viņa piebilda, ka ciešā sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm arī šogad turpināsies un, tāpat kā pērn, galvenie noieta tirgi Baltijas valstu precēm un pakalpojumiem ir tuvās Skandināvijas valstis un Vācija, kā arī neskatoties uz esošo ekonomiski politisko konfliktu, arī Krievija kā noieta tirgus nezaudē savu nozīmīgumu.
Aptauja veika 2015.gada februārī. Tajā piedalījās kopumā 135 vācu uzņēmēji, tajā skaitā 48 - Latvijā, 28 - Igaunijā un 59 - Lietuvā.
Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir daļa no globālā Vācijas Ārējo tirdzniecības kameru tīkla un ir reģiona vienīgā Vācijas tirdzniecības kamera ar 400 biedriem trijās Baltijas valstīs.
