Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014.gadā bija 1,4% no IKP

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015.gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Pēc Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem,

2014.gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399 miljoni eiro.

Savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 52 miljoniem eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, samazinot deficītu, ir šādas: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai - 139 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP, korekcija prasībām pret debitoriem - 36,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi, - 26 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija uzkrātajām iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā - 23,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai - 22,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija - 20,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcijas - 7,3 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, palielinot deficītu: vienreizējs kapitāla pārvedums saistību izpildei pret Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banku (ERAB) - 88,2 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem - 51,2 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības ārpus budžeta līdzekļu izlietojumu korekcija - 28,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, valdības ieguldījumu finanšu iestādēs un uzņēmumos korekcija - 16,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, 2.līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksu korekcija - 15,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance - 14,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, valūtas kursu svārstību ietekmes korekcija - 9,6 miljoni eiro jeb 0,04% no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājās par 174,9 miljoniem eiro jeb 0,7% no IKP. Vērtējot vispārējās valdības apakšsektorus, CSP secina, ka būtiski palielinājies centrālās valdības budžeta deficīts. Ja 2013.gadā centrālās valdības budžeta ieņēmumi un izdevumi bija sabalansēti, tad 2014.gadā situācija ir mainījusies. 2014.gada deficīta palielinājumu sekmēja vienreizējs kapitāla pārvedums centrālās valdības saistību izpildei pret ERAB, kā arī izdevumu palielinājums atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem. Savukārt budžeta deficīta samazinājums veidojies abos pārējos vispārējās valdības apakšsektoros, īpaši sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektorā. Sākot ar 2014.gadu, centrālā valdība transfertu veidā finansē pensiju piemaksas, kas tiek maksātas no sociālā apdrošināšanas fonda. Pašvaldību apakšsektora budžeta deficīta samazinājumu ietekmēja ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un gandrīz nemainīgs izdevumu līmenis.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājies par 757,3 miljoniem eiro jeb 3,1% no IKP galvenokārt divu eiro obligāciju emisiju dēļ, lai pārfinansētu starptautiskajā aizņēmumu programmā veiktos aizņēmumus no Eiropas Komisijas.

2015.gada aprīļa notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.