Ierēdņi no ALTUM kompensācijās pieprasa 200 tūkstošus eiro

Šonedēļ noslēdzās sešus gadus ilgusī reforma struktūrās, kas uzņēmējiem un zemniekiem dala īpaši izdevīgus Latvijas un Eiropas aizdevumus. Turpmāk zem viena jumta strādās cilvēki, kas dala kredītus zemniekiem, veicina uzņēmējdarbību un sniedz palīdzību jaunajām ģimenēm dzīvokļu iegādei.

Jaunais veidojums sauksies Attīstības finanšu institūcija Altum. Reformas mērķis bija apvienot struktūras, kas veic vienu uzdevumu – ar aizdevumiem un cita veida finanšu atbalstu stimulē ekonomikai svarīgās uzņēmējdarbības nozares, kur privātās bankas pārāk lielā riska un mazo peļņas iespēju dēļ nevēlas tērēt savus resursus.

Valdībā jau no sākuma domstarpības

Jau no reformas sākuma valdībā bija domstarpības, kura ministrija savā paspārnē ņems jauno institūciju. Sākumā to bija iecerēts nodot Finanšu ministrijai, taču to sev gribēja arī Ekonomikas ministrija, pavisam ietekmi zaudēt nevēlējās arī Zemkopības ministrija.

Lai gan atbildība sadalīta starp trīs ministrijām, pārsvarā jaunajā struktūrā būs Finanšu ministrijas atbildībā esošās reformētās Hipotēku un zemes bankas cilvēki. Valstij piederošā Hipotēku un zemes banka līdz finanšu krīzei strādāja arī komercbanku tirgū, taču piedzīvoja milzīgus zaudējumus. Valdība nolēma bankas komerciālo daļu pārdot, saglabājot tai tikai valsts atbalsta programmu īstenošanas funkcijas. Darbinieku skaitu samazināja vairāk nekā par pusi. Tomēr tas joprojām ir liels. Apvienotajā institūcijā strādās 232 darbinieki, vairāk nekā 200 pārstāvēs reformēto banku. 25 būs no Lauku atbalsta fonda un Latvijas garantiju aģentūras. Savukārt lielākais kapitāls jaunajā uzņēmumā būs no garantiju aģentūras.

Kopā AFI Altum kapitāls - 200 milj.

Latvijas Garantiju aģentūra - 106 milj. eiro

Latvijas Attīstības finanšu institūcijai ALTUM - 79 milj. eiro

Lauku attīstības fonds - 14 milj. eiro

Par šādu reformas rezultātu bažīgi ir gan bijušie Latvijas Garantiju aģentūras vadītāji, gan uzņēmēju organizācijas un investīciju baņķieri. Viņi Altumam pārmet pārāk lielos tēriņus administrācijai, lielu birokrātiju un mazu efektivitāti.

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris: «Šeit ir runa par organizācijas DNS. Tie, kas ir pieraduši dalīt kredītus un turpina viņus dalīt, tādā ļoti smagnējā, administratīvā struktūrā, kura, iespējams, zināmā mērā ir loģiska un pamatota, un viņa tāda ir ne velti. Viņa kā jebkura valsts sektora vai sabiedriska, ir uzpūsta, kā vienmēr, ir mazāk efektīva, ja mēs paskatītos efektivitātes radītājus pret komercbanku rādītājiem, mēs to attiecīgi varētu viegli sarēķināt un konstatēt, savukārt tas, ar ko nodarbojusies garantiju aģentūra, pēc sava viegluma, pēc metodoloģijas, kā viņi dara, ir pavisam savādāk vērsts. Meklēt atdeves, skatīties uz cita veida riskiem, meklēt sadarbības ar bankām, sadarbību ar citām institūcijām, lai optimizētu šo kapitālu, lai tas dotu maksimāli lielu atdevi. Līdz ar to arī rezultāti dažādi. Ir, man liekas, pilnīgi skaidrs, ka šis te koncepts, par to, ka valsts izveidos vai var uzturēt kaut kādu kreditējošu institūciju, kas var kvalitatīvi izdalīt kredītus, nu mēs esam parādījuši, ka mēs to nevaram darīt kvalitatīvi. Neesam bijuši spējīgi 25 gadus.»

Baņķieri un uzņēmēji slavē Latvijas Garantiju aģentūru

Baņķieri un uzņēmēju organizācijas slavē Latvijas Garantiju aģentūru. Tā līdz šim nodarbojās ar garantiju sniegšanu uzņēmumiem aizdevumu saņemšanai bankās, kā arī organizēja riska kapitāla piesaisti jauniem un strauji augošiem uzņēmumiem. Atšķirībā no reformētās Hipotēku bankas, naudu uzņēmumiem viņi nedalīja paši, bet to uzticēja konkursos izvēlētiem privātiem riska kapitāla fondiem.

Fondi izvēlējās uzņēmumus, kuros ieguldīt. Tāpēc administratīvie izdevumi aģentūrai bija minimāli.

Bijušais Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks skaidro, ka 2014.gadā LGA kopējais valsts atbalsts bija 54 miljoni eiro, bet administratīvās izmaksas 950 tūkstoši jeb 1,76%. Savukārt Altum «noēdot» pat piekto daļu no savas uzņēmēju atbalstam paredzētās naudas. Pērn administrācijai iztērēti 10 miljoni eiro.

Klāvs Vasks, Bijušais LGA valdes priekšsēdētājs: «Visi darbinieki, iesaistītie tika drošināti, ka šī sadarbība notiks, ka visi viedokļi tiks uzklausīti, bet

dienas beigās viss ir noreducējies tā, ka patiesībā mums ir tā, ka pat jaunās institūcijas nosaukums pagājušonedēļ kabinetā nomainīts uz Altum, mēs turpinām to pašu Hipotēku bankas biznesa modeli ar LGA un LGA resursiem, bet ne cilvēkresursiem.

Man tā baža, ka pusotra līdz divi gadi mēs noteikti iekavēsim gan jauno struktūrfondu apgūšanu, gan jaunā dialoga izveidi ar visām šīm te nevalstiskajām organizācijām. Tā ir tā pamata baža, protams, tas tiek darīts dārgā struktūrā, es uzskatu, neefektīvā, bet tas ir tā kā pašiem lēmuma pieņēmējiem, kas šos lēmumus pieņēma, kas gribēja saglabāt šos 250 cilvēkus, lai apkalpotu šo nelielo valsts atbalsta summu. Tas nozīmē, ka katrs 4. vai 5. eiro neaizies uzņēmējiem, viņš aizies algās, izdevumos, tā summa tiks apēsta. Runāsim atklāti.»

Rolands Paņko, AFI Altum valdes priekšsēdētājs: «Tas nav pamatots pārmetums, jo mēs realizējam programmas atbilstoši kritērijiem. Mēs realizējam tiešas programmas un netiešas. Programmas, kurās atbalsts tiek sniegts tiešā veidā un izmantojot finanšu starpniekus – komercbankas un citus finanšu tirgus dalībniekus. Un attīstības finanšu institūcija, kuras mērķis nav konkurēt ar privātiem tirgus dalībniekiem, vispirms katrai programmai lūko iespējas realizēt programmas caur finanšu starpniekiem. Tas ir efektīvāk. Bet ir programmas, kurās ir nepieciešama tieša sadarbība ar klientu, nu, piemēram, biznesa sācēji. Kuri vēl nav komercbanku klienti, viņi tādi būs, bet šobrīd viņi vēl tikai dibina savu uzņēmumu.»

Finanšu ministrijā pārmetumus noraida

Arī Finanšu ministrija pārmetumus noraida. Administratīvās izmaksas reformētās bankas daļai ir lielākas, jo tās apkalpotās valsts atbalsta programmas prasa lielāku darbu un uzraudzību nekā garantiju aģentūrai uzticētās. Tā uztur deviņas filiāles un konsultāciju centru tīklu. Banka pati neizvēlējās programmas, ar kurām strādāt. Tās savulaik ir pasūtījušas Ekonomikas un Zemkopības ministrija.

Līga Kļaviņa, FM Valsts sekretāra vietniece: «Te arī ir būtiski atzīmēt, ka šī institūcija savu efektivitāti pielāgo tam, kādi ir šie instrumenti. Ja tātad mēs šobrīd vairāk sliecamies uz to, ka tie būs netiešie instrumenti, tad, protams, efektivitāti nākotnē būs iespējams palielināt.»

Domstarpības par efektivitāti nav vienīgais klupšanas akmens, kas var apgrūtināt jaunās institūcijas darbu. Latvijas Garantiju aģentūras darbiniekiem ir noslēgts koplīgums, kurā paredzēts, ka reorganizācijas gadījumā darbinieki saņem kompensācijas trīs līdz piecu mēnešalgu apmērā. Kopumā tas var prasīt līdz 200 tūkstošiem eiro.

Ivars Golsts, Bijušais LGA direktors: «Šeit, runājot kā LGA darbinieku pārstāvim, man jāsaka, ka mēs LGA darbinieki esam konstatējuši dīvainu situāciju, ka

brutālā kārtā, nepaskaidrojot nekādus iemeslus, jaunie LGA īpašnieki atsakās pildīt koplīgumu prasības, tas ir, izmaksāt reorganizācijas kompensācijas visiem, kam tās pienākas.»

Žurnālists: «Un cik ir darbinieku, kam tās kompensācijas pienākas?»

Golsts: «Tādi darbinieki ir gandrīz visi. Tie ir 18 darbinieki.»

Ne Altums, ne tā īpašnieks valsts kompensācijas negrib maksāt, jo uzskata šādu prasību par nepamatotu.

Rolands Paņko, AFI Altum valdes priekšsēdētājs: «Tas ir jautājums, vai ir atbilstoši situācijā, kad darbinieki ir pārņemti, kad turpina darbu apvienotajā institūcijā ar līdzšinējo atalgojumu, maksāt kompensāciju. Kompensācija arī pēc vārda būtības ir kompensēt kādu zaudējumu. Šajā gadījumā nekāda zaudējuma nav un nav pamata atsevišķos gadījumos līdz 18 tūkstoši vienam darbiniekam vai kopā 200 tūkstošus izmaksāt šāda apjoma kompensācijās.»

Gatavojoties reorganizācijai, garantiju aģentūras koplīguma punkti par kompensācijām ir vērtēti un secināts, ka tās nav jāmaksā, jo darbiniekiem netiek nodarīts nekāds kaitējums.

Līga Kļaviņa, FM Valsts sekretāra vietniece: «Reorganizācijas procesā tika veikta jebkuru saistību esošo, visu triju uzņēmumu saistību izvērtēšana, protams, tajā brīdī FM ieguva info par noslēgto koplīgumu. No tā brīža tātad mēģināts ar juridiskām konsultācijām atrast pareizāko veidu, kā izvairīties no naudas maksāšanas, it īpaši saprotot, ka šis kaitējums, saglabājot darbu institūcijā, nav nodarīts.»

Žurnālists: «Risinājums ir atrasts un nauda tiks saglabāta vai tiks izmaksāta?»

Kļaviņa: «Cik es zinu, šobrīd nav plāna šo naudu izmaksāt.»

Visi garantiju aģentūras darbinieki ir Finanšu nozares arodbiedrības biedri, tāpēc tā iesaistīta strīda risināšanā. Arodbiedrība ir pārliecināta, ka uzņēmums nevar izvairīties no naudas izmaksāšanas.

Andrejs Mežals, Finanšu nozares arodbiedrības valdes priekšsēdētājs: «Jāņem vērā, ka šis koplīgums ir noslēgts brīvprātīgi, tas ir noslēgts 2005.gadā, un 2008.gadā bija grozījumi, un šobrīd nav notikuši nekādi tādi pasākumi, ka šis koplīgums būtu jāgroza vai jāmaina. Tas līdz šim ir pildīts, visi citi punkti ievēroti, mums nav pamata uzskatīt, ka šis koplīgums nedarbojas.»

Žurnālists: «Vai darbiniekiem ir izteikti brīdinājumi vai sarunas, ka punkts varētu nedarboties?»

Mežals: «Ja tādas lietas būtu bijušas, tad tam būtu jābūt rakstveidā noformētam un ierosinātam. Jo tas ir ļoti normāls process, ja abas puses, ja rodas kādas tehniskas problēmas pildīt šo līgumu, apsēžas un vienojas.»

Gan ierēdņi, gan baņķieri atzīst, ka reforma bija nepieciešama. Apvienošana ir nesusi jau pirmos pozitīvos rezultātus. Samazinot vadības izdevumus un atsakoties no liekajām telpām, jau šogad ietaupīti pāris simti tūkstošu eiro. Tomēr pirmo ietaupījumu var nākties samaksāt kompensācijās darbiniekiem.

Jāpiebilst, ka Altum ir pirmais uzņēmums, kur vienu īpašnieku – valsti – kā kapitāla daļu turētājas pārstāv trīs ministrijas. Jācer, ka tas neradīs šķēršļus atbalsta programmu īstenošanai.