Graudu cenas turpmākajos mēnešos Latvijā ir grūti prognozēt, jo tās lielā mērā būs atkarīgs no graudu ražas un globālās tirgus situācijas, taču pašlaik pasaulē tās samazinās, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
«Visiem graudu produktiem pasaulē cenas ir lejā. Graudi daļēji ir savstarpēji saistīti - tu vari ēst miežu biezputru un vari ēst arī rīsu putru un, ja miežiem un citiem graudiem cena ir lejā, tad arī pārējiem [graudiem] aiziet cena lejā, ir bijušas labas ražas, nav bijis liels pieprasījums,» sacīja Gulbe, piebilstot, ka arī Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri, piemēram, rīsi ir kļuvuši lētāki.
Vienlaikus viņa norādīja, ka galvenajās graudu ražotājvalstīs pašlaik būtiskas izmaiņas nav un pagaidām netiek prognozētas arī turpmāk.
Savukārt pārtikas ražotāja «Voldemārs» valdes locekle Iveta Švarce aģentūrai BNS sacīja, ka pagaidām nav skaidrības par graudu pārstrādes jomas turpmāko attīstību šogad. «Tādas īstas skaidrības mums patlaban nav, uz kuru pusi tas viss attīstīsies. Ja skatās cenu ziņā - kā cenas nedaudz nokritās, tā tagad tādas stabili arī ir palikušas. Noieta ziņā it kā arī nekas nav mainījusies un ļoti grūti saprast, kādas būs tālākās tendences šogad, ja ir runa par miltu produktiem,» sacīja Švarce.
Viņa arī pastāstīja, ka saistībā ar pieprasījuma pieaugumu Eiropā globālajā tirgū patlaban pieaug basmati rīsu cenas. «Basmati rīsi aug tikai vienā reģionā - pie Himalaju kalniem Indijā un Pakistānā. Mēs strādājam ar Pakistānu, jo tur ir labākas kvalitātes [basmati rīsi] un viņi nelieto pesticīdus atšķirībā no Indijas. To zina arī citi Eiropā, tā kā tie rīsi kļūst arvien populārāki, to nepietiek un līdz ar to arī cenas arī iet uz augšu,» teica Švarce.
LTVC ir izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija LTVC ir uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai (EK) informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai - lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.
