Divas trešdaļas lietuviešu nestrādā iegūtajā specialitātē

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Divas trešdaļas lietuviešu nestrādā iegūtajā specialitātē, vēsta «Ekonomika.lt», atsaucoties uz portāla «Cvmarket.lt» datiem.

Visizteiktāk šī tendence iezīmējas juristu, ekonomikas un finanšu speciālistu un humanitāro profesiju pārstāvju vidū.

«Vēl šobrīd vidusskolu beidzējiem izlaidumā mēdz teikt - jums tagad visi ceļi vaļā. Tomēr mums iesūtītie dzīves apraksti un cilvēku stāstītais liecina, ka daļa šo ceļu ved strupceļā,» pastāstījusi portāla pārstāve Raimonda Tatarēlīte. «Skaidri redzams, ka profesija jāizraugās tā, lai tā ne tikai patiktu vai atbilstu pašreizējām modes tendencēm, bet arī būtu pieprasīta darba tirgū ne tikai pašlaik, bet arī tad, kad mācības būs pabeigtas.»

«Šobrīd 66% darbspējīga vecuma cilvēku Lietuvā atzīst, ka nestrādā iegūtajā profesijā. Biežākie iemesli, ko norāda darba meklētāji, - darbu specialitātē atrast nav iespējams vai arī tas ir pārāk zemu atalgots. Ja šo šķēršļu nebūtu, vairāk nekā puse šo cilvēku labprāt noslaucītu savam diplomam putekļus,» viņa norādījusi. «Tomēr ir arī ne mazums tādu darba meklētāju, kuri savā specialitātē atgriezties vairs nevēlas, jo atskārtuši, ka izvēle nav bijusi pareiza, atraduši interesantāku darbu un tamlīdzīgi. 14% saka, ka nestrādā un nevēlas strādāt savā specialitātē, vēl 19% gan joprojām dara to, ko apguvuši augstskolā vai profesionālajā izglītības iestādē, bet labprāt kaut ko mainītu vai jau ir sākuši meklēt atšķirīgu darbu. Pārējie 15% strādā specialitātē un ir ar to pilnībā apmierināti.»

Kā liecina ieraksti «Cvmarket.lt» darba meklētāju datubāzē, visvairāk savā profesijā vīlušies humanitāro specialitāšu pārstāvji - filologi, vēsturnieki, politologi un citi. Tikai 16,4% no cilvēkiem ar šādu izglītību meklē darbu savā specialitātē, citi visbiežāk izvēlas menedžera, pārdošanas konsultanta, klientu apkalpošanas speciālista darbu, vēl citi vēlas pieteikties uz grāmatveža, pastnieka vai strādnieka darbu. Filologi un vēsturnieki biežāk cenšas atrast vietu žurnālistikā, bet politologi pauž gatavību strādāt sabiedrisko attiecību jomā. Zīmīgi, ka arī iepriekšējais šo pretendentu dzīves aprakstos minētais darbs tikai 14,2% gadījumu bijis saistīts ar iegūto diplomu.

Juristu vidū situācija ir līdzīga, tomēr mazliet iepriecinošāka. Lai gan tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu no šīs nozares darba meklētājiem savos CV raksta, ka līdz šim strādājuši vai vismaz praktizējušies darbā, kas saistīts ar specialitāti, tomēr cerību atkal atrast darbu radniecīgā profesijā nav zaudējuši gandrīz 33%. Savukārt tie juristi, kuri ar diplomu īpašas cerības nesaista, lielākoties meklē klientu apkalpošanas vai pārdošanas speciālista darbu. Darba meklētāji ar jurista izglītību un lielāku dzīves pieredzi pauž gatavību uzņemties arī atbildīgākus darbus - attīstības vai mārketinga vadītāja amatu, bet dažkārt meklē arī vienkārši šofera vai slimnieku kopējas darbu.

«Lielākās cerības ar savu diplomu saista finanšu, ekonomikas un grāmatvedības speciālisti. Esam aplēsuši, ka darbu savā profesijā gatavi strādāt 52%, lai gan līdz šim specialitātē strādājuši tikai 30,4% finansistu un ekonomistu. Daudzi piekristu strādāt pārdevēja, administratora vai pārdošanas menedžera darbu, bet daži pretendenti radniecību ar savu specialitāti saskata parādu piedzinēja amatā,» stāstījusi Tatarēlīte.

Pēc viņas teiktā, stabilāku darbu un ienākumus citā jomā diezgan bieži meklē arī radošo profesiju pārstāvji, piemēram, fotogrāfs gribētu strādāt par konditoru, cilvēki ar mūziķa izglītību piesakās medmāsas vai pārdošanas menedžera darbam, bet tērpu dizaineri gatavi kļūt par datu operatoriem vai pārdevējiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu