Latgalē vairāk nekā pusei bezdarbnieku darba nav ilgstoši

No visiem Latvijā reģistrētajiem vairāk nekā 87 800 bezdarbniekiem 25 309 bezdarbnieki ir Latgales reģionā. 51,3% no šiem cilvēkiem ir ilgstošie bezdarbnieki jeb tādi, kuri darbu nevar atrast ilgāk nekā gadu. Lielākajās Latgales pilsētās šis rādītājs gan ir zemāks. Rēzeknē no 2476 reģistrētajiem bezdarbniekiem ilgstošie bezdarbnieki ir 43,2%, bet Daugavpilī no reģistrētajiem 4735 bezdarbniekiem - 31%.

Tāpat arī Latgales bezdarbnieki retāk nekā citur Latvijā saņem bezdarbnieka pabalstu.

Tikai katrs piektais jeb 26% no Latgalē reģistrētajiem bezdarbniekiem saņem šo pabalstu. Rēzeknē šis rādītājs ir 27,3%, bet Daugavpilī - 43,7%.

Savukārt tādu cilvēku, kuri darbu atrod sešu mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas, arī ir par aptuveni 20% mazāk nekā vidēji Latvijā. Valstī bezdarba ilgums līdz sešiem mēnešiem ir reģistrēts 50,6% bezdarbnieku, bet Latgalē 33,9% no bezdarbniekiem spēj atrast darbu pusgada laikā pēc statusa iegūšanas.

Bezdarbnieku īpatsvars ar zemu izglītības līmeni Latgalē ir 48,2%, bet Latvijā kopumā - 48,1%. Tomēr

bezdarbnieku īpatsvars Latgalē ar augstāko izglītību ir zemāks nekā valstī kopumā.

Valstī no kopējo bezdarbnieku skaita 14,4% ir ar augstāko izglītību, bet Latgalē ar augstāko izglītību ir 8,6% bezdarbnieku.

Tāpat Latgalē gandrīz divas reizes mazāk nodarbināto nekā vidēji valstī strādā finanšu, apdrošināšanas, zinātnes, administratīvo pakalpojumu un nekustamo īpašumu jomā. Latvijā no 884 600 nodarbinātajiem iedzīvotājiem 11,2% strādā šajās nozarēs. Savukārt Latgalē no 110 000 nodarbināto tikai 6,5% ir nodarbināti šajās nozarēs.

Tomēr

Latgalē vairāk nekā vidēji valstī cilvēki strādā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Līdzīga situācija ir izglītības nozarē. No visiem Latgales reģionā strādājošajiem 13,7% ir nodarbināti izglītības sektorā.

Kā deputātiem norādīja NVA Balvu filiāles vadītāja Sandra Kindzule,

Latgalē arī vairāk nekā citur Latvijā tiek reģistrētas jaunas vakances, kuras ir zemi kvalificētas,

kurām ir zemas sociālas garantijas un minimāls darba atalgojums. Šādas profesijas ir kurinātāji, pārdevēji, palīgstrādnieki, šuvēji un citas.

Tomēr Latgalē ir arī vairākas tādas vakances, pēc kurām ir lielāks pieprasījums nekā piedāvājums. Kindzule stāstīja, ka šādas profesijas ir, piemēram, medicīnas darbinieki, arī kāds izglītības darbinieks, psihologi un citi.

Kindzule stāstīja, ka Rēzeknē un Daugavpilī izteikti vairāk nekā citur valstī tiek reģistrēti mikrouzņēmumi vai arī lielāki uzņēmumi pārtop par tādiem. Viņa norādīja, ka šie darba devēji nav ieinteresēti paplašināt uzņēmumu tieši darbinieku skaita ziņā. Tāpat šie uzņēmēji izvēlas veidot jaunu mikrouzņēmumu, nevis paplašināt jau esošo.

NVA nevarot paļauties uz uzņēmēju prognozēm par nepieciešamajām profesijām reģionā, jo pērn tikai dažos gadījumos darba devēji prognozējuši, ka vēl būs nepieciešami strādnieki.