Valdība spriedīs par priekšlikumiem, lai segtu mikronodokļa 9% apmērā fiskālo ietekmi

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens /LETA

Valdība sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm spriedīs par priekšlikumiem, lai segtu mikrouzņēmuma nodokļa likmes atjaunošanu 9% apmērā, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Ministru kabinets februāra vidū atbalstīja valdības vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz atgriezt nodokļa likmi 9% apmērā. Vienlaikus valdība apņēmas izstrādāt priekšlikumus, kā kompensēt mikrouzņēmuma nodokļa likmes atjaunošanu 9% apmērā.

Atbildes vēstulē Saeimas komisijai minēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīma mērķis bija ne tikai radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, bet arī izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, samazinot bezdarba līmeni, kā arī attīstīt uzņēmēja spējas, tādējādi palielinot uzņēmēju īpatsvaru kopējo nodarbināto skaitā.

«Likumprojekta mērķis attiecībā uz nepieciešamo priekšnoteikumu radīšanu bez darba palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību nav sasniegts, jo absolūti lielākā daļa jeb 91% no kopējā mikrouzņēmumu īpašnieku (kas atbilst likumam «Par uzņēmumu ienākuma nodokli«) skaita vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās. (..) Vienlaikus jāpiebilst, ka režīms ir nodrošinājis labvēlīgus nosacījumus mazu uzņēmumu attīstībai, dodot iespēju daļai iedzīvotāju, kuri bija palikuši bez darba, uzsākt uzņēmējdarbību. Galvenokārt tas ir attiecināms uz saimnieciskās darbības veicējiem, jo, kā liecina iepriekšminētie fakti, attiecībā uz lielāko daļu mikrouzņēmumiem to nevar apgalvot,» teikts vēstulē.

Tajā norādīts - lai arī laika periodā no 2010.gada 1.septembra līdz 2013.gada 31.decembrim 48% jeb 52,3 tūkstoši no kopumā mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, kļūstot par mikrouzņēmumu darbiniekiem, nav bijis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss, 52% pirms tam ir bijuši darba attiecībās, tādējādi, sākot darbu mikrouzņēmumos, būtiski palielinot strādājošo daļu ar zemu vai nepietiekamu sociālo nodrošinājumu.

«Tāpat arī kopējā valsts ekonomiskā aktivitāte šajā laikā ir pieaugusi arī citu iemeslu dēļ. Sākot ar 2010.gadu, ir būtiski pieaudzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, tādējādi palielinot gan ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu, gan arī nodokļu maksātāju īpatsvaru kopējo nodarbināto skaitā. Lielu ieguldījumu uzņēmumu skaita pieaugumā ir devis tieši mikrouzņēmumu nodokļa režīms, taču vienlaikus aptuveni ceturtā daļa uzņēmumu par mikrouzņēmumiem ir kļuvuši mainot nodokļu maksāšanas režīmu, tādējādi nevis izpildot mikrouzņēmumu režīma mērķus, bet gan izmantojot iespēju optimizēt nodokļus. Bažas rada arī lielais mikrouzņēmumu īpatsvars jaunreģistrēto SIA skaitā, kas ir aptuveni trešā daļa, tādējādi radot nopietnu konkurences apdraudējumu pārējiem uzņēmumiem,» klāstīts valdības atbildē Saeimai komisijai.

Vienlaikus tajā minēts, ka mikrouzņēmumu darbinieku īpatsvars 2013.gadā sasniedza gandrīz 15% no privātajā sektorā nodarbināto skaita, tāpēc īpaša uzmanība ir jāpievērš mikrouzņēmumu darbiniekiem. 2014.gadā vidēji bija reģistrēti aptuveni 80 tūkstoši mikrouzņēmumu darbinieko, no tiem aptuveni 60% ienākumu guva tikai mikrouzņēmumā. Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts 2011.-2014.gadā vidēji mēnesī ir aptuveni 40% no valstī noteiktās minimālās darba algas. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālo iemaksu minimālais apmērs ļauj secināt, ka nākotnē iespējams liels nesegto sociālo izmaksu pieaugums. Turklāt, tā kā mikrouzņēmumu darbinieku veiktās iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram, nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, tiem sasniedzot pensijas vecumu.

Lai panāktu situācijas uzlabošanos, no 2016.gada būtu nepieciešams ieviest papildu trīs risinājumus, kas novērstu iepriekšminētās problēmas saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa režīmu - pakāpeniska minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieviešana, par kuru gan jāveic padziļinātas diskusijas, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loka ierobežošana, nosakot profesionālās darbības jomas, kurās nebūs tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, sākot ar 2016.gadu, kā arī nepieciešams īstenot risinājumu, kas novērš situāciju, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku skaits pārsniedz kritisko masu pār darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā kārtībā.

Tāpat vēstulē minēts, ka pastāv augsts nodokļu plānošanas risks saistībā ar iespēju mikrouzņēmumam pirmajos trios darbības gados apgrozījumam piemērot 9% nodokļa likmi, jo fiziskai personai ir neierobežotas iespējas katru ceturto gadu dibināt jaunu kapitālsabiedrību. Jaunu kapitālsabiedrību dibināt ir relatīvi vienkārši, jo mikrouzņēmumiem parasti nav lielu aktīvu, bet to galvenās izmaksas veido darbaspēka izmaksas. Līdz ar to, līdzīgi kā mikrouzņēmumu nodokļa režīma terminēšanas gadījumā, būtu nepieciešams noteikt, ka fiziska persona mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā var piemērot tikai vienu reizi.

«Ja Saeima izšķirtos par piedāvāto variantu, tad, tā kā pašreiz iesniegtais likumprojekts neatrisina sociālā nodrošinājuma riska problēmu, mūsuprāt, iespējamais risinājums būtu veikt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, nosakot 2015.gadam 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 tūkstošiem eiro, vienlaikus rodot risinājumu, lai segtu likumprojekta radītos izdevumus budžetā,» teikta Ministru kabineta atbildē deputātiem un piebilsts - ja līdz 2016.gada budžetu pavadošo likumprojektu iesniegšanas termiņam risinājums netiks rasts, jāveic atkārtoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ar 2016.gadu paredz piemērot 9% likmi apgrozījumam līdz 7 000 eiro . Savukārt apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2016.gadā piemērotu 13% likmi, bet 2017.gadā – 15% likmi.

«Papildus norādām, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes samazināšana rada starptautiskās reputācijas riskus par fiskālās disciplīnas ievērošanu. Ja tiktu pieņemts lēmums, kas samazina nodokļu ieņēmumus bez kompensējošiem pasākumiem, tiktu pārkāpts Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kā arī Fiskālās disciplīnas likums. Turklāt ģeopolitisko risku dēļ pieaug ārējās vides nestabilitāte, kas liek pārvērtēt 2015.un 2016.gada izaugsmes tempus, līdz ar to radot bažas par budžetā plānotajiem ieņēmumiem,» teikts vēstulē.

Mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi 2014.gadā bija 51,1 miljons eiro. Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būtu 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā – 7 miljoni eiro , 2016.gadā – 13 miljoni eiro , bet 2017.gadā – 18,1 miljons eiro .

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima 5.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz piemērot attiecīgā nodokļa likmi pirmos trīs darbības gadus 9% apmērā. Rosinātie grozījumi paredz atjaunot Mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trijos gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. No uzņēmuma darbības ceturtā gada likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.

Tāpat vēstīts, ka uzņēmumi asi kritizējuši Saeimas lēmumu no šā gada palielināt mikrouzņēmumu nodokli līdz 11%, tādēļ Ekonomikas ministrija rosinājusi izmaiņas, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmi piemērot privātpersonām 9% apmērā trīs gadus.

Mikrouzņēmumu nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu