Rīga ir vienīgā Baltijas valstu galvaspilsēta, kur pērn algas auga straujāk nekā mājokļu cenas. Tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas sekmējis mājokļu pieejamības kāpumu Rīgā, sacīja «Swedbank» ekonomists Andrejs Semjonovs.
Rīga - vienīgā Baltijā, kur algas aug straujāk nekā mājokļu cenas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viļņā un Tallinā mājokļu pieejamību pasliktināja par algu pieaugumu straujāks mājokļu cenu kāpums. Mājokļu pieejamība gan joprojām saglabājusies augsta visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās.
Pērn vidējais «Swedbank» Mājokļa pieejamības indekss Rīgā bija 146,7 punkti, un tas nozīmē, ka «standarta» mājsaimniecības (mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 46,7% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai spētu atļauties mājokļa kredītu, tā apkalpošanai nenovirzot vairāk nekā 30% no ģimenes ienākumiem.
Rīgā Mājokļa pieejamības indekss mazliet mazinājās pērn otrajā ceturksnī, taču pēc tam atkal atkopās, un kopumā mājokļa pieejamība pērn ir augusi. Pieejamības uzlabojumu sekmēja neliels procentu likmju samazinājums - par deviņiem bāzes punktiem, kā arī par mājokļu cenām straujāk augušas algas - vidējais algu kāpums bija 8,6%, bet cenu kāpums bija 5%. Cenu kāpums gan ir bijis atšķirīgs dažādos dzīvokļu segmentos. Jaunu projektu cenas Rīgas centrā pērn sadārdzinājās par vidēji 19%, bet Rīgas mikrorajonos - par 8%. Vecie projekti galvaspilsētas centrā pat kļuvuši par 7% lētāki. Savukārt cenu kāpums blokmāju dzīvokļiem mikrorajonos, kas veido lielāko daļu no dzīvokļu piedāvājuma Rīgā un ko visbiežāk pērk vietējie iedzīvotāji, bija mērenu 6% apmērā.
Savukārt Tallinā un Viļņā Mājokļu pieejamības indekss pērn mazinājās, jo algu pieaugums bija lēnāks nekā mājokļu cenu kāpums. Procentu likmes, līdzīgi kā Rīgā, pērn bija zemākas nekā gadu iepriekš.
Dzīvokļu sadārdzināšanās Tallinā un Viļņā pērn bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Cenas kāpa arī tāpēc, ka auga jaunu - dārgāku - projektu pārdošana. Tomēr arī neskatoties uz pasliktinājumu, pērn mājokļu pieejamība Tallinā un Viļņā saglabājās augsta. Mājokļu pieejamības indekss pērn Tallinā bija vidēji 145,8 punkti un Viļņā - 123,5 punkti.
Runājot par šī gada tendencēm, Semjonovs sacīja, ka procentu likmes šogad, visticamāk, saglabāsies zemas un ka arī algas turpinās augt, kāpuma temps gan būs zemāks nekā iepriekš.
Savukārt likvīdajā mājokļu sektorā, tas ir, padomju laikā būvētajiem mājokļiem, Rīgā nav pamata būtiskam cenu kāpumam, domā «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Cenu pieaugums var būt, tomēr tas nebūs būtisks, nav pamata divciparu cenu kāpumam, prognozēja Kazāks. Viņš skaidroja, ka rezidentiem paredzētajā mājokļu segmentā cenu ietekmēs pieprasījums - ja augs pieprasījums pēc šiem mājokļiem, tad arī to cena varētu palielināties. Saeima ir ieviesusi «nolikto atslēgu» principu kā izvēles iespēju, līdz ar to vairāk ģimeņu «būs paceļama» pirmā iemaksa par mājokli, tādējādi varētu palielināties arī pieprasījums pēc dzīvokļiem. Kazāks pauda cerību, ka kreditēšana kļūs raitāka, ka būs mazāk kavēkļu aizņēmumu saņemšanai. Tomēr, viņaprāt, nav arī nekāda pamata pārmēru lielam optimismam, jo kopumā Latvijas ekonomikas izaugsme ir gausa - ar 2% tautsaimniecības izaugsmi ir līdzīgi kā ar lēnu riteņbraukšanu, proti, ir grūti noturēt līdzsvaru.
Savukārt dārgajā nekustamo īpašumu tirgus segmentā, kas ir vērsts uz nerezidentiem, attīstība būs atkarīga no politiskajiem lēmumiem, skaidroja Kazāks.
«Swedbank» dati rāda, ka 2014.gadā vidējai mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešami 27 mēneši, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā. Tas ir par mēnesi mazāk nekā 2013.gadā. Savukārt Tallinā un Viļņā pirmās iemaksas krāšanai nepieciešamais laiks palielinājās aptuveni par 2,5 mēnešiem un sasniedza attiecīgi 29,3 mēnešus un 36,5 mēnešus.
Vienlaikus «Swedbank» pārstāvji vērsa uzmanību, ka pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks var būt ilgāks tad, ja vienlaikus jāmaksā arī īres maksa. Tāpat garāks periods pirmās iemaksas krāšanai būs tad, ja klients izvēlēsies mājokļu kredītu, kas paredz «noliktās atslēgas» iespēju, jo šādā gadījumā pirmā iemaksa būs augstāka.
«Swedbank» Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties «standarta» mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu, tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.