Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pērn - 3,1% no IKP

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» norāda, ka pērn kārtējo maksājumu konta deficīts bija lielāks nekā 2013.gadā un lielāku deficītu ietekmēja transporta pakalpojumu eksporta vērtības. «To galvenokārt veicināja nevis piedāvāto pakalpojumu apmēra sarukums, bet gan transporta pakalpojumu cenu samazināšanās saistībā ar konkurences pastiprināšanos, ko veicināja ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie apstākļi,» viņa sacīja.

Tāpat viņa minēja, ka 2014. gadā nedaudz samazinājās Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūde un palielinājās iemaksas ES budžetā. Kopumā kārtējo maksājumu kontā un kapitāla kontā no ES fondiem Latvija 2014.gadā saņēma 1070,42 miljonus eiro jeb 4,5% no IKP.

Pēc Vecgaile atzīmētā, kārtējo maksājumu konta negatīvo saldo galvenokārt sedza ilgtermiņa kapitāls ārvalstu tiešo investīciju veidā. «Lai gan salīdzinājumā ar 2013.gadu, 2014.gadā investīciju ieplūde palēninājās saistībā ar aktuālajiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kā arī eiro zonas ekonomikas lēno atlabšanu, ir pozitīvi, ka investīcijas joprojām ieplūda. Pozitīvs aspekts saistībā ar Latvijas finanšu vidi bija vairāku starptautisko kredītreitinga aģentūru valsts kredītreitinga uzlabošana, tādējādi stiprinot investoru interesi un uzticēšanos Latvijas ekonomikai,» pauda Latvijas Bankas ekonomiste.

Vecgaile arī informē, ka 2014.gada ceturtajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni galvenokārt noteica preču eksporta uzlabošanās un izejošu procenta maksājumu par investīciju ieguldījumiem Latvijā samazināšanās.

Viņa norāda, ka ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās līdz 541,4 miljoniem eiro jeb 8,4% no IKP (trešajā ceturksnī - 664 miljoni eiro jeb 10,6% no IKP), kas skaidrojams ar preču eksporta straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar importu. Pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo (450,6 miljoni eiro jeb 7% no IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (trešajā ceturksnī 449,5 miljoni eiro jeb 7,1% no IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs.

Vecgaile piebilda, ka ceturtajā ceturksnī sniegto pakalpojumu neliels pieaugums bija transporta pakalpojumiem (jūras, dzelzceļa un auto transportam) un telesakaru pakalpojumiem, datorpakalpojumiem un informācijas pakalpojumiem, kā arī finanšu pakalpojumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sezonalitātes ietekmē nedaudz samazinājās personisko braucienu pakalpojumu saldo.

Tāpat Latvijas Bankas ekonomiste atzīmē, ka sākotnējo ienākumu negatīvais saldo ceturtajā ceturksnī samazinājās līdz -1,2% no IKP pretstatā -1,9% no IKP trešajā ceturksnī. Negatīvā saldo samazinājumu noteica izejošu procenta maksājumu par investīciju ieguldījumiem Latvijā samazināšanās.

Savukārt otrreizējo ienākumu konta pozitīvais saldo ceturtajā ceturksnī nedaudz samazinājās un bija 77,7 miljoni eiro (trešajā ceturksnī - 83 miljoni eiro), kas skaidrojams ar pieņemto valdības lēmumu 2014.gada nogalē iemaksāt papildu līdzekļus ES budžetā, norāda Vecgaile.

Viņa arī informē, ka pērn ceturtajā ceturksnī kapitāla konta pozitīvais saldo nedaudz samazinājās - no 2,4% no IKP trešajā ceturksnī līdz 2,1% no IKP ceturtajā ceturksnī. Šīs pārmaiņas noteica ES fondu līdzekļu, kas paredzēti investīcijām, plūsmu sarukums šajā ceturksnī.

Savukārt finanšu konta negatīvais saldo ceturtajā ceturksnī samazinājās līdz -0,2% no IKP pretstatā -4,8% no IKP trešajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar trešo ceturksni saldo pārmaiņas ietekmēja portfeļieguldījumu darījumu ārvalstīs samazināšanās un ārvalstu tiešo investīciju palielināšanās.

2013.gadā Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts bija 542,7 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP.