Kopš janvāra ir mazliet pieaudzis bezdarba līmenis valstī, telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Kopš janvāra mazliet pieaudzis bezdarba līmenis valstī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa pastāstīja, ka saskaņā 2.marta ar operatīvajiem datiem reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, un tas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā janvārī. Tas nozīmē, ka oficiāli darba meklējumos patlaban ir 87 000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem apmēram trešdaļa darbu meklē jau vismaz gadu.
Kalvāne piebilda, ka tajās Latvijas vietās, kur darbaspēkam nav īpašas pārliecības par savu konkurētspēju, cilvēki ir gatavi strādāt par mazāku atalgojumu, savukārt darba meklētāji, kuri ir pārliecināti par savām profesionālajām spējām, bieži vien nav apmierināti ar piedāvāto atalgojumu.
Kā galvenās problēmas Latvijas darba tirgū NVA direktore minēja, pirmkārt, nepietiekamo darbavietu skaitu, otrkārt, kompetenču un prasmju neatbilstību, treškārt, darbaspēka ierobežoto mobilitāti. Viņa pieminēja arī tādas problēmas kā slikta veselība un atkarības.
Kalvāne rezumēja, ka lielas izmaiņas nodarbinātības jomā Latvijā tuvākajā laikā nav gaidāmas.
Kā ziņots, NVA jau iepriekš prognozēja reģistrēto bezdarbnieku pieaugumu ziemā, pieļaujot, ka 2014.gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu tuvoties 9% līmenim.
«Bezdarba līmeni tradicionāli ietekmēja sezonalitāte: ziemas laikā samazinās būvniecības nozarē nodarbināto skaits, kā arī bezdarbnieku rindās nonāk daudzi lauksaimniecības darbu un kūdras ieguves strādnieki. Bezdarbnieku skaita samazināšanās varētu atsākties martā, bet visstraujākais samazinājums gaidāms no aprīļa līdz jūnijam,» skaidroja NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks Egīls Vidžups.
Vienlaikus viņš atzina, ka šoreiz, analizējot bezdarba līmeni, vērojams vēl viens būtisks faktors - sekas, ko rada Krievijas noteiktais aizliegums ievest no Eiropas Savienības valstīm vairākus pārtikas produktus.