Valsts institūcijām ir dažādi piedāvājumi, cik strauji un kādā apmērā palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, ko iecerēts darīt jau šī gada jūlijā.
Politiķiem un ekspertiem dažādi priekšlikumi akcīzes nodokļa izmaiņām, kuras varētu īstenot no 1.jūlija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimā šodien notikušajā konferencē «Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai» Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji atgādināja, ka ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai izvērtētu nepieciešamību grozīt normatīvos aktus, paredzot alkoholisko dzērienu optimālo akcīzes likmi. To nepieciešams samērot ar valsts fiskālajiem un veselības aizsardzības mērķiem, lai īstenotu «Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam».
Darba grupā pašlaik tiek pārskatītas akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, tostarp arī vīniem un raudzētiem dzērieniem. Plānots, ka šā gada pirmajā pusē darba grupa rezultātus iesniegs informatīvajā ziņojumā izskatīšanai valdībā. Darba grupā līdz šim izskatīti vairāki priekšlikumi akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem pakāpeniskajai paaugstināšanai, bet tā ir vienojusies, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana jāveic šī gadā 1.jūlijā.
FM iniciatīva akcīzes nodokļa izmaiņām paredz no 1.jūlija palielināt akcīzes nodokli, piemēram, vīnam un raudzētiem dzērieniem par 6,2%, starpproduktiem par 5,4% un 6,2%, bet alum par 16,1%. Savukārt Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra un Pārresoru koordinācijas centra eksperti piedāvā citus risinājumus akcīzes nodokļa izmaiņām - no 1.jūlija paaugstināt to vīnam, raudzētiem dzērieniem un starpproduktiem par 10%, bet alum par 37%.
Parlamenta Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pēc konferences pauda viedokli, ka FM piedāvātais variants akcīzes nodokļa celšanai nav samērīgs ar pirktspējas pieaugumu un inflāciju. Līdz ar to viņš piedāvā akcīzes nodokli atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem palielināt straujāk. Piemēram, alum ar absolūtā spirta daudzumu līdz 5,8% atkarībā no tilpuma cena gala patērētājam varētu pieaugt no 0,05 līdz 0,21 eiro litrā savukārt alum ar absolūtā spirta daudzumu virs 5,8% - no 0,28 līdz 0,60 eiro litrā.
Parādnieks piedāvā nodokļa likmes alum iedalīt četrās kategorijās atkarībā no «tilpuma un stipruma». Pašlaik akcīzes nodoklis alum ir 3,1 eiro par 100 litriem. Parādnieks piedāvā šogad 1.jūlijā to palielināt līdz 4 eiro alum ar absolūtā spirta daudzumu līdz 5,8%, kas tiek pārdots nelielos iepakojumos līdz 0,568 litriem, bet stiprākam alum nelielos iepakojumos līdz septiņiem eiro. Savukārt alum līdz 5,8% lielajos iepakojumos viņš piedāvā palielināt akcīzes nodokli līdz 6 eiro, bet virs 5,8% - līdz 10 eiro. Deputāts piedāvā turpināt palielināt akcīzes nodokli arī nākamajos gados.
Attiecībā uz citiem alkoholiskiem dzērieniem Parādnieks piedāvā diskutēt par priekšlikumu, kas paredzētu palielināt akcīzes nodokli vīnam šogad par 1,5%, bet raudzētiem alkoholiskiem dzērieniem par 17,1%, savukārt starpproduktiem no 17,1% līdz 20,5%.
Parādnieks konferences atklāšanā pauda, ka «alkohols ir «izcils» valsts budžeta šķīdinātājs, ja vien netiek pielietoti attiecīgi valsts politikas instrumenti». Viņš turpināja, ka Latvijā ir viens no augstākajiem alkohola patēriņa rādītājiem Eiropā un pasaulē, aptuveni trešdaļa no potenciāli zaudētiem mūža gadiem Latvijā ir saistīti ar alkohola lietošanu, ik gadu alkohola izraisītu slimību ārstēšanai Latvija tērē no 120 līdz 150 miljoniem eiro.
Politiķis sacīja, ka alkohola akcīzes nodokļa palielināšana komisijas darba kārtībā varētu nonākt jau samērā drīz. Proti, pēc FM informatīvo ziņojumu izskatīšanas valdībā Budžeta komisija varētu iesniegt konkrētu likumprojektu akcīzes nodokļa palielināšanai.
Saeimā notikušo konferenci rīkoja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru.