Satversmes tiesa (ST) 2.martā nolēma izbeigt tiesvedību lietā par normu, kas aizliedz kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves.
ST izbeidz tiesvedību lietā saistībā ar aizliegumu pludmalē celt jaunas ēkas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norādīja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska,
ST lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Jau ziņots, ka ST pērn ierosināja lietu «Par Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam».
Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma, kurā tika apstrīdēta Aizsargjoslu likuma norma, kas noteica, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek renovētas, restaurētas vai rekonstruētas esošās ēkas un būves.
Administratīvā rajona tiesa izskatīja lietu, kurā personai bija atteikta atļauja atjaunot ugunsgrēkā nopostīto dzīvojamo māju Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Atteikums pamatots ar apstrīdēto normu, minot, ka ēkas atjaunošana uz esošiem pamatiem uzskatāma par jaunu būvniecību.
Pieteikumā pausts uzskats, ka apstrīdētā norma nopostītās ēkas īpašniekam rada nelabvēlīgāku situāciju iepretim tiem ēku īpašniekiem, kuru ēkas vai būves nav pilnībā iznīcinātas. Šāda attieksme esot pretrunā ar vienlīdzības principu - Satversmes 91.pants - un nesamērīgi aizskarot personas tiesības uz īpašumu - Satversmes 105.pants.
Saeima, sniedzot atbildes rakstu, pauda viedokli, ka lieta būtu atrisināma, nevis pārbaudot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, bet gan normas interpretācijas ceļā. Apstrīdētās normas izstrādes gaitā neesot apsvērti gadījumi, kad tiesiski uzbūvēta ēka gājusi bojā ugunsgrēkā un ēkas īpašnieks vēlas ēku atjaunot. Tomēr likumdevējam neesot bijis nolūks šādos gadījumos ierobežot īpašnieka tiesības atjaunot ēku.
Tādējādi ST secināja, ka
pastāv likuma nepilnība attiecībā uz īpašnieka tiesībām atjaunot krasta kāpu aizsargjoslā uzbūvēto un ugunsgrēkā bojā gājušo ēku.
ST arī secināja, ka pieteikuma iesniedzēja šajā lietā nav pilnībā izmantojusi juridiskās metodes konkrētā strīda atrisināšanai. Satversmei atbilstoša tiesību normas piemērošana cita starpā ietver piemērojamās tiesību normas atrašanu un iztulkošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu. Konstatējot likuma nepilnību, vispirms jāpārliecinās, vai to var novērst pašā likumā. Piemēram, ja likumā nav regulēta situācija, kura ir līdzīga citām tajā pašā likumā regulētām situācijām un kurai atbilstoši likuma mērķim vajadzētu būt noregulētai, uz neregulēto situāciju attiecināmas līdzīgo situāciju tiesiskās sekas.
ST secināja, ka likuma nepilnība, kura šādas ēkas atjaunošanu liedz, novēršama pašā likumā, ņemot vērā arī vispārējos tiesību principus, vispirms jau tiesiskās paļāvības principu.
Tādējādi tiesa atzina, ka tai nav pamata turpināt tiesvedību šajā lietā.