Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas piesaistītie eksperti no uzņēmuma «Inspecta Latvia» («Inspecta») jaunbūvējamajā korpusā atklājuši skarbu ainu, svētdien vakarā vēstīja radījums «LNT Ziņu TOP 10». Desmit speciālisti viņiem atvēlētās nedēļas laikā konstatēja daudzus desmitus neatbilstību, kas uzskaitīti 77 lappušu biezā ekspertīzes atzinumā.
Eksperti Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā atklājuši skarbu ainu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Inspecta Latvia» Būvnodaļas vadītājs Sandris Liepiņš raidījumam stāstīja, ka saskaņā ar kompānijas secināto būvē aptuveni 50% kolonnu ir būtiskas novirzes no vertikalitātes, kas pārsniedz standartos norādītās vērtības. Novērota arī kārbveida siju deformācija, kā rezultātā radušās lielas spraugas. Deformācijas dēļ ir pabīdīti pārseguma paneļi, kas savukārt ir deformējuši karkasu kopumā, un «praktiski kolonna pēc kolonnas ir ietekmējusies no iepriekšējo deformāciju summas», stāstīja Liepiņš.
Eksperti secina, ka
kolonnu deformācija izraisīja tādu kā ķēdes efektu un sabojāja arī citas konstrukcijas.
Konstatētas arī atkāpes no būvprojektā paredzētā.
Viens no deformācijas iemesliem bija konstrukcijās iekļuvušais lietus ūdens, kas sasalstot izpletās. Kāpēc netika aizvērti caurumi, pa kuriem sijās iekļuva ūdens, joprojām ir atklāts jautājums.
Vaicāts, kādi varētu būt iemesli - to neizdarīja darbinieks, būvuzraugs, vadītājs -, Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis pieļāva, ka visi no minētajiem. Savukārt būvnieka «SBRE» projektu vadītājs Juris Pētersons uz jautājumu, vai tā ir būvniecības kļūda, neveiksme vai nolaidība, atzina: «Nu viss kopā, sauksim tā.»
«Inspectai» uzdeva novērtēt arī blakus izbūvēto pāļu konstrukcijas. «Novērtējot to atbilstību nestspējas kritērijam, esam konstatējuši, ka šie pamati arī neizpilda prasības gan pret diametru, kas ir uzdots būvprojektā, gan arī nestspējas kritēriju,» stāstīja Liepiņš.
Kā norāda eksperti, būvniecībā novirzes ir normāla parādība, no tām nav jākaunas, bet gan jālabo. Tomēr viņu
uzmanību piesaistījusi arī būvnieku attieksme pret savu darbu un tā drošību.
Piemēram, celtnis būvlaukumā balstās uz nestabila pamata.
Turklāt izrādās, ka laikā, kad radušās kļūdas, objektā nestrādāja atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu vadītājs. Iepriekšējais no darba aizgāja novembrī, kad arī uz nedēļu būvdarbi tika apturēti. Pēc tam strādāja aizstājējs, kurš nebija tik augsta līmeņa. Cilvēks ar atbilstošu kvalifikāciju esot meklēts «ilgi un mokoši», līdz tādu izdevies atrast. Lai gan papīri vēl tiek saskaņoti, objektā būvdarbu vadītājs rosoties kopš janvāra beigām.
Tomēr būvdarbi divos blokos netiks atsākti, kamēr savu atzinumu nebūs devis trešais eksperts Artis Dzirkalis, kurš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitūdes «Maxima» lielveikala būvniecībā. Eksperts nupat konstatējis, ka deformācija neturpinās, konstrukcijas ir stabilas, kam iemesls, iespējams, ir būvuzņēmēja veiktā konstrukciju pastiprināšana. Dzirkaļa gala atzinumu pasūtītājs Rīgas būvvaldē iesniegs līdz 1.aprīlim.
Belkovskis norādīja, ka
nav vietas spekulācijām, ka ēka varētu tikt pieņemta ekspluatācijā kā nedroša.
Tiks novērtēta konkrēto deformāciju ietekme uz ēkas konstrukciju nestspēju kā tādu, kā arī tiks sniegtas rekomendācijas to novēršanai. «Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka būvprojekta autors ir devis piedāvājumu slogot pārsegumus, sijas, un tikai pēc slogošanas varēs arī izvērtēt – ir jālemj par nomaiņu vai nav,» norādīja būvvaldes pārstāvis.
«SBRE» atbildīgais projektu vadītājs lēš, ka pieļauto kļūdu labošana nemaksās miljonus. Viņaprāt, ir runa par, iespējams, dažiem desmitiem tūkstošu. «Tas arī viss, protams, ja mēs nerunājam par.. nerunājam absurdas lietas.
Ja nu kāds tagad iedomājas, ka tas viss ir jājauc nost, tad to es saucu par absurdu risinājumu,»
teica Pētersons.
«SBRE» ir Latvijas lielāko būvnieku - «Re&Re» un «Skonto» - apvienība. Kā vienīgā pretendente tā 2013.gada sākumā uzvarēja iepirkumā, kas pirms tam ilga divus gadus, jo tika pārsūdzēts un grozīts. Nolīgtā pilnā cena ir 67,3 miljoni eiro.
Jaunās slimnīcas būvdarbi ievilksies nākamajā gadā, kas nozīmē draudus pazaudēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos 24 miljonus eiro. Tomēr raidījums norāda, ka tiek strādāts pie risinājuma, lai šo līdzfinansējumu attiecinātu uz visu slimnīcas būvniecības projektu, kura pabeigšanas termiņš ir pēc vairākiem gadiem, nevis tikai uz pirmo kārtu, kas turklāt savulaik arī finansējuma dēļ radīta mākslīgi.
Būvniecības darbi apgūti par ceturto daļu no projekta jeb 13 miljoniem eiro, bet Rīgas būvvaldes kabinetos, uz krēsliem salikti, maisos un kastēs jau krājas teju 50 dokumentu sējumi. Martā pārbaudi veiks arī Būvniecības valsts kontroles birojs, to darot kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.
«No savas puses esam ieplānojuši veikt jau fiziskās pārbaudes attiecīgi par to, ko tad ir darījušas visas būvniecībā iesaistītās personas, martā. Pamatojoties jau uz pārbaužu rezultātiem, varēsim pateikt, kuras no šīm personām ir ievērojušas normatīvos aktus un kuras nav,» norādīja Būvniecības valsts kontroles biroja priekšnieks Pēteris Druķis.
Šoreiz pastāv iespēja, ka par pārkāpumiem kāds var zaudēt savu sertifikātu, norādīja raidījums.