Latvijā krāpšanas gadījumu skaits transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā būtiski nepalielinās, sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
LTAB: krāpšanas ar OCTA apdrošināšanā būtiski nepalielinās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Krāpšanās īpaši nepieaug,» teica Stengrevics, piebilstot, ka galvenā problēma ir saistīta ar sabiedrības apziņu, kur bieži vien valda uzskats – krāpties nav grēks!
«Diezgan tipiski ir tas, ka negadījumā tiek gūta kāda skramba, bet, pirms vērsties pie apdrošinātāja, aši vēl tiek uzskrūvēts vecais bojātais ritenis, lai par to arī mēģinātu saņemt atlīdzību. Tā ir sīkā krāpniecība un cilvēki bieži vien to par tādu nemaz neuzskata – vienkārši grib sataisīt mašīnu uz apdrošinātāju rēķina. Tad ir arī smagāki gadījumi. Piemēram, ja tiek iebraukts, it īpaši dzērumā, kokā, tad pēc tam mēģina atrast kādu, ar kuru kopā inscinēt avāriju vai arī stāstīt, ka uz ceļa kāds ir patraucējis un tādēļ ir noticis šis negadījums, lai tomēr saņemtu atlīdzību,» stāstīja Stengrevics.
Viņš arī piebilda, ka apdrošinātāji, ja saskata krāpniecības pazīmes, atlīdzības izmaksu atsaka, taču ir visai grūti savākt pierādījumus, lai šādus krāpniekus reāli sodītu. «Tādēļ arī šāda krāpšanās var iznākt pat ienesīgs bizness,» teica Stengrevics.
Tāpat viņš atzīmēja, ka nereti šādos gadījumos iedzīvotāji apdrošinātāju lēmumus pat pārsūdz LTAB. «Mēs iesaistām trasologu komisiju un arī tā pasaka, ka tā vienkārši nevar būt, kā šis cilvēks stāsta, jo bojājumi neiet kopā ar aprakstīto negadījuma situāciju. Tomēr tas liecina, ka šie cilvēki pat neliekas mierā ar pirmo reizi, kad viņiem atsaka. Par to, vai viņi pēc tam iet uz tiesu, gan es šaubos,» teica Stengrevics.
LTAB nodrošina OCTA apdrošināšanas sekmīgu darbību valstī. OCTA Latvijā tika ieviesta 1997.gadā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību. Sākotnēji birojs darbojās Finanšu ministrijas pakļautībā, bet kopš 2004.gada tā ir neatkarīga institūcija.