Pēc provizoriskiem aprēķiniem, pērn kopumā iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 2,3%, kas ir zemākais IKP pieaugums pēckrīzes periodā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
FM: Pērn IKP audzis par 2,3%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā atzina, ka izaugsmes tempu samazinājumu pērnā gada nogalē nozīmīgi ietekmējis Krievijas rubļa straujais kritums, kas pēdējos trijos gada mēnešos zaudēja vairāk nekā 30% savas vērtības pret eiro. Šāds valūtas kursa kritums kopā ar jau iepriekš Krievijas noteiktajām sankcijām un Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā ietekmējis ekonomikas attīstību arī Latvijā. Turklāt lielākais Krievijas rubļa kritums notika gada pēdējā ceturkšņa beigās. Tā rezultātā Krievijas ekonomikas sabremzēšanās Latvijas ekonomiku nopietni ietekmēs turpmākajos ceturkšņos.
Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze norādīja, ka pozitīvāka aina vērojama iekšējā patēriņā, kas, neskatoties uz pieaugošajiem ārējiem riskiem, turpina uzturēt ekonomikas izaugsmi. «Ārējie riski līdz šim nav ietekmējuši tendences darba tirgū, kur bezdarbs pakāpeniski turpina samazināties. Savukārt darba samaksā pērn bija vērojams ievērojams pieaugums. Tas kopā ar zemo inflāciju palielina mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus un veicina patēriņu,» uzsvēra Vasaraudze un piebilda, ka ilgstoši tikai iekšējais patēriņš nespēs uzturēt izaugsmi, tādēļ turpmākā izaugsme būs atkarīga no ārējās vides attīstības.
Savukārt situācija ārējā vidē patlaban ir ļoti grūti prognozējama, un pastāv gan negatīvie, gan pozitīvie riski ekonomikas turpmākajai attīstībai. Kā būtiskākie negatīvie riski joprojām saglabājas ģeopolitiskās situācijas tālāka pasliktināšanās, Krievijas ekonomikas nonākšana dziļā recesijā un jaunu sankciju draudi. Pie pozitīvajiem riskiem minamas zemās naftas cenas. Tas pozitīvi ietekmē naftas importētājvalstu ekonomikas. Tāpat arvien pozitīvie ekonomiskā sentimenta rādītāji Eiropā, kas liecina par pakāpenisku izaugsmes atjaunošanos Eiropā.
FM secina, ka ekonomikas izaugsme pērn ir bijusi lēnāka, nekā iepriekš prognozēts. Tas kopā ar ievērojami zemākajām naftas cenām un Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā ieviesīs korekcijas arī šī gada ekonomikas izaugsmes prognozēs.
Nākamreiz makroekonomisko rādītāju prognozes FM plāno atjaunot šā gada februārī, un tās būs pamatā Stabilitātes programmai, ko Latvija plāno iesniegt Eiropas Komisijai līdz šī gada 15.aprīlim.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums. Salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, IKP ir pieaudzis par 1,9%.
Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, IKP ir palielinājies par 1,9%.
IKP pieaugumu sekmēja apjoma kāpums tirdzniecībā par 2% un būvniecībā - par 3%. Savukārt pakalpojumu nozarēs (bez tirdzniecības) pamatā saglabājies 2013.gada 4.ceturkšņa apgrozījuma līmenis. Apstrādes rūpniecības apgrozījums samazinājies par 2%.